sestdiena, 2011. gada 16. jūlijs

Tā nu tagad dzīvojos

Man šodien paliek 20 gadi un 10 mēneši.

Nu jau vairāk kā 3 nedēļas esmu Skopelos salā, Limnonari pludmalē un strādāju mazā viesnīciņā ar 10 istabām par istabeni. Darbs it kā nav grūts, bet paņem visu dienu, jo man ir jātīra istabas, jāmazgā un jāgludina veļa, kā arī jāsakopj viesnīcas apkārtne un jādara visādi mazie darbiņi. Nu jā, būtībā es daru visu. :D
Lai gan esmu nogurusi un man sāp muskuļi, kā arī šijā karstumā nav viegli ātri strādāt, tomēr man te patīk. Mani priekšnieki ir lieliski! Pret mani izturass tiešām labi – kārtīgi baro (ar tevernas ēdieniem), palīdz, ja man ir par daudz darba un vispār ir ļoti draudzīgi.
Protams, ir skumji, ka netieku sauļoties, kaut dzīvoju 50m no brīnišķīgi skaistas pludmales, kuru ieskauj kalni. Tomēr dažas dienas, kad bija mazāk darba, izbrīvēju sev stundiņu dienas vidū, lai mazlietiņ pagulētu saulītē. Peldēt gan eju katru dienu. Un tagad ūdens kļūst arvien siltāks un siltāks, jo nu jau 2 nedēļas šeit nav manīts neviens mākonis. Patiesībā nu jau ūdens vairs neveldzē – silts kā pusdzisušā vannā. :D
Nu jā, mana priekšnieka Kostas brālim tepat blakus pieder taverna, no kuras man katru dienu nes gardus grieķu ēdienus. Reizēm vakaros eju arī iedzert kādu alu vai ieēst saldējumu. Tas viss man ir par brīvu. Jocīgi, bet tomēr neeju tur katru dienu. :D Patiesībā pat diezgan reti, jo liekas kaut kā stulbi tur vienai sēdēt un dzert. Tur par viesmīlēm strādā 2 leišu meitenes, tomēr man īsti ar viņām arī nav ko runāt. Pat ja cenšos iesākt kādu sarunu, tā drīz vien apraujas – nu kā jau ar leišiem. :D Bet patiesībā viņas ir visai dīvainas – viņas meklēja darbu tieši Grieķijā, taču viņām nepatīk ne sauļošanās, ne peldēšanās, ne pludmale kā tāda. Kāda jēga tādiem cilvēkiem meklēt darbu Grieķijā pludmales bāros?
Tā nu es te viena pati dzīvojos un reizēm parunājos ar kādiem tūristiem. Vislieliskākā un iedvesmojošākā saruna man bija ar kādu austrālieti. Viņš būtībā ir no Jaunzēlandes, bet pameta mājas, kad viņam bija 20 un nekad vairs neatgriezās. Pirmos 5 gadus viņš ceļoja pa pasauli un strādāja dažādus darbus. Pēc tam viņš izlēma, ka pietiek un devās uz Austrāliju, lai strādātu tur. Tā nu viņš strādāja un sapelnīja naudu gan mājai, gan zemei un nu viņam ir pašam sava saimnniecība un daudz naudas. Vispār mani viss šis stāsts iedvesmoja un nu es gribu doties uz Austrāliju. Austrālija ir lieliska! Tur vienmēr ir vajadzīgi darbinieki un algas ir nesliktas. Kas zina, varbūt kādudien arī došos tur. :)
Reizēm arī sazvanos vai parunājos internetā ar saviem grieķu un, protams, arī latviešu draugiem. No šejienes prom visticamāk došos augusta beigās vai septembra sākumā uz Thessaloniki un tad ar busu uz mājām. Ceru, ka sanāks pāris dienas pa Thessaloniki padzīvoties, lai varu atvadīties no saviem grieķu draugiem pirms došanās prom. Un tad pavadīšu 2 dienas autobusā. :D

Tā nu man te iet. Vieta ir tiešām pasakaini skaista, tikai žēl, ka nesanāk redzēt citas salas vietask, jo kopš atbraucu neesmu bijusi ārpus Limmnonari. Bet gan jau! Man vēl ir laiks. 

trešdiena, 2011. gada 22. jūnijs

Erasmus studiju beigas.

Ir trešdiena, 22. jūnijs, plkst 14 un es pašlaik esmu prāmī ceļā uz Skopelos. Šeit nav interneta, tāpēc publicēšu drošvien vēlāk.
Pirmspēdējais eksāmens mums notika konferenču zālē. Meitenes pabeidza ātrāk un es teicu, lai mani negaida, jo nezinu, kad beigšu. Tā nu vienatnē sēddēju un raakstīju, līdz pie manis ienāca Stefānijas (grieķu valodas passniedzējas) tētis. Viņš runā vāciski un man vāciski runāt ir ļoti grūti. Nevaru pārslēgties no angļu uz vācu. Bet tā nu izmocīju, ka rakstu eksāmenu un viņš par mani papriecājās. Es viņam vispār ļoti patīku. Laikam jau tāpēc, ka mazliet zinu vācu valodu.
Vakarā sāku mācīties pēdējajam eksāmenam pie Garija. Bet tā kā tā ir visai garlaicīga lasāmviela, tad vakarā arī aizstaigāju līdz akropolei.
Nākamā dienā mazliet pastaigāju pa veikaliem un centos cītīgi mācīties, kas gan vairāk izvērsās seriāla skatīšanā. Ceturtdiena bija tāda pati. Pusdienlaikā satiku Deividu un tad apmainījāmies ar numuriem, lai varētu kopīgi aiziet iedzert kādu alu. Satiku arī cilvēku, kurš mani reiz izglāba no bļaujošajiem mazajiem cilvēkiem pilsētas centrā, un viņa draugus. Atgriezos mājās un nomocīju pēdējo grāmatas nodaļu un tad jau arī viss daudz maz bija izlasīts un neko vairāk mācīties negribējās.
Piektdien 9os mums bija eksāmens kopā ar grieķu studentiem. Redzēju arī Aleksi, bet neko sapļāpāt nesanāca, jo mums abiem bija jāraksta eksāmens.  Pēc eksāmena aizgāju pie Marijas drauga darba biedra apjautāties, vai ir izskatījis manu CV un vai ir kāds darbs.  Viņam nebija bijis laika to izdarīt un teicās, ka līdz otrdienai to noteikti izdarīs. Tā nu gāju mājās, kur arī pavadījām visu dienu un vakarā devāmies mazā piknikā. Piezvanīju arī Deividam (un viņš telefonā ļoti izklausās pēc Juliana (dzīvē gan nē)) un viņš teica, ka pievienosies vēlāk. Paņēmām picas un devāmies uz ieleju pasēdēt zālītē, paēst picas un padzert alu. Deivids visu nokavēja un atsūtīja sms, vai mēs tur vēl esam, brīdī, kad vācāmies, lai ietu mājās. :D
Nākamā diena bija atkal tik neciešami karsta, ka visu dienu gandrīz nosēdējām mājās. Izejot ārā nav atšķirības vai spīd saule, vai līst lietus, jo tik un tā mājās pārrodoties esi nenormāli slapjš. Vakarā mus bija meiteņu vakars trijatā ar Gintari un Margaritu, kad pagatavojām lavašu un uztaisījām mazus giros pita. :D
Nākamā dienā atkal gribējām doties mazā piknikā uz akropoli. Atkal pazvanīju Deividam, lai uzaicinātu pievienoties un viņš teica, ka sagaidīs savu draugu un tad nāks. Kad jau alus bija pusē, Deivids atkal atsūtīja ziņu, ka viņa draugi ir par slinku, lai dotos uz akropoli un ka šoreiz nenāks. Tā nu vēl pasēdējām, sagaidījām saulrietu, izdzērām alu un devāmies mājās skatīties Sex and the City.
Pirmdien gribējās mazliet pastaigāties, tāpēc aizgāju līdz Lidlam. Tā nu pāris stundas pastaigāju un devos mājās, lai turpinātu meklēt kādu darbu. Aizsūtīju dažus CV uz jaunākajiem sludinājumiem un noskatījos pēdējās Veronica Mars sērijas. Vakarā atkal ar meitenēm pasēdējām un iedzērām alu, jo viņas nākamā dienā devās uz Halkidiki brīvdienās, bet es vēl arvien paliku Serresā, lai gaidītu Hristos atbildi par darbu. Tā nu jauki pasēdējām uz balkona un pēc pusnakts beidzot pirmo reizi uzkāpām līdz mūsu mājas augšai, lai palūkotos, vai var tikt uz jumta. Liels bija mūsu pārsteigums, ka var gan! Tur ir dažas saules baterijas, bet vispār jumts ir ļoti plašs un tam visapkārt ir margas. Un vispār skats no jumta ir lielisks! Kāpēc gan mēs jau sen to neatklājām un neballējāmies tur? :/ Atgriežoties dzīvoklī izdzērām vēl pēdējos alus malkus un devāmies gulēt.  Pirms gulētiešanas vēl pārbaudīju e-pastu un izrādījās, ka kāds no maniem e-pastiem ir atbildēts. Tajā steidzami meklēja istabeni Skopelos salā.
Otrdienas rītā, kad piecēlos, meitenes jau bija devušās projām. Nomazgājos, izgāju mazliet pa pilsētu un atgriežoties piezvanīju uz vakar atbildēto darba sludinājumu. Tā  nu es dabūju darbu! Piezvanīju Marijai un sarunāju tikšanos skolā. Kad aizgāju uz skolu, satiku arī Deividu un sarunājām, ka viņš man vakarā piezvanīs un padzersim alu. Skolā sadabūju rokās arī Geriju, ar kuru sarunāju visu par dokumentiem un manu aizbraukšanu. Tā nu atvadījos gan no Marijas, gan Giorgiosa un devos pēdējās vakariņās. Tur redzēju smuko sporta zāles džeku, kuru pa dienu jau paspēju samulsināt smaidot viņam virsū. Vispār viņš ir nogriezis savus skaistos matus. :( Viņam bija skaisti, apmēram kādi 8 cm gari, viļņaini mati un viņš tos ir nogriezis! Nu kur tiem cilvēkiem ar skaistajiem matiem ir prāts, ka viņi nogriež vai kaut kā citādi sabojā savus skaistos matus?
Tā nu pēc vakariņām devos mājās un turpināju kārtot savu somu, līdz sapratu, ka ir jau teju pusnakts un Deivids man tā arī nepiezvanīja. <_< Tad nu paņēmu savus atlikušos alus un devos savā pēdējajā naksnīgajā pastaigā Serresas ielās, kas, protams, nonāca līdz akropolei, kur arī izdzēru savu alu un ap pulksten 2iem devos mājās.
Šorīt cēlos neilgi pēc 5iem, lai paspētu 7os uz autobusu uz Thessaloniki, lai paspētu 9os uz autobusu uz Volos, lai paspētu uz kādu laicīgi braucošu prāmi. :D Tā nu es visu paspēju un 17os ieradīšos Skopelos.
Vēl arvien nespēju noticēt, ka vairs neatgriezīšos Serresā. Tā pilsēta man ir kļuvusi ļoti mīļa! :( Tāda skumja sajūta, ka man vairs nav manas Grieķijas mājas. Un skumji arī pamest savus jaunos draugus. Marija jau vakar jau sāka plānot manas kāzas ar kādu bagātu grieķi, vislabāk no Thessaloniki vai Serresas, lai es neaizbrauktu projām un mēs varētu bieži tikties. :D Un man neļaus precēt nevienu no Krētas, jo tas ir tālu. :D

Tā nu ir beidzies mans Erasmus laiks, kas bija brīnišķīgiem piedzīvojumiem bagāts un neatkārtojams laiks. Novēlu katram, kuram ir iespēja, doties Erasmusā, lai redzētu un izdzīvotu mūsu skaisto un dažādo pasauli!

pirmdiena, 2011. gada 13. jūnijs

Vēl tikai nedēļa Serresā.

Lai gan rīt ir eksāmens, tomēr apnika tam mācīties un izlēmu iznākt uz balkona un pastāstīt, kā man iet.

Tātad pirmdienas vakaru beidzu ar mācīšanos. Mums bija trijās dienās jāizlasa grāmata par e-komersiju. Jau latviski to visu sapraast būtu grūti, kur nu vēl angliski!
Otrdien no rīta aizgāju uz tirgu un iepirku šādus tādus labumus – ķiršus, cukini, tomātus un mājražoto vīnu (1,5l pa 3 eiro :D ). Vispār man patīk, ka viņi var legāli tirgot mājražoto alkoholu. Vēl viens plusiņš Grieķijai!
Pēc tirgus apmeklējuma izlēmu aiziet uz skolu un pajautāt Sofijai, vaio viņa man nevar palīdzēt ar vasaras darba atrašanu. Aizgāju, un kabinetā bija tikai viņas slikiti angliski ruinājošaiss asistents, kurš teica, ka Sofija atgriezīsies pēc pusstundas un Agnese vispār šodien darbā neesot. Tā nu izlēmu aiziet pēc kafijas. Pasēdēju saulītē un padzēru savu karsto kafiju (kamēr visi grieķi dzer frappe un sēž ēnā) un pēc pusstundas devos atpakaļ uz Sofijas ofisu. Viņa vēl arvien nebija, tāpēc paliku koridorā un gāju pie loga, līdz no kāda kabineta dzirdēju kliedzienu: „Hi!”. Pārsteigta paskatījos kabinetā, un tur sēdēja Marija (meitene, ar kuru iepazinos apmēram pirms nedēļas skolā). Tā nu iegāju un sākām pļāpāt ar viņu un viņas darba biedru Giorgio. Apmainījāmies numuriem un feisbuk kontaktiem, un pēc kāda laika devos uz Sofijas kabinetu. Sofija, protams, pateica, ka neko nezina un nekādīgi man nevar palīdzēt un lai dodos uz Halkidiki. Tad nu gāju mājās un atkal man nesanāca mācīties, jo bija jāiet uz pēdējo tenisa nodarbību.

Man uz balkona dzīvo bezdelīgu ģimene. Jā, man tas bija jāiestarpina tieši šajā brīdī. :D

Pēc tenisa gan cītīgi ķēros klāt savām mācībām un nomācījos līdz apnikumam.
Trešdien atkal cītīgi mācījos, līdz man apnika sēdēt iekšā un izlēmu doties mācīties uz ieleju. Tad nu gulēju zālītē, dzēru alu un mācījos tur. Kad saule jau sāka iet lejup, devos uz ēdnīcu paēst un tadd mājās, lai mācītos (jeb mocītos) tālāk.
Ceturtdien tad beidzot bija pienāciss eksāmens un pēc eksāmena Azaria teica, ja gribam uzzināt atzīmes, tad mums vajag pagaidīt stundiņu. Tā arī darījām. Meitenes aizgāja uz kafejnīcu, bet es izlēmu aiziet uz skolas prakšu biroju un pajautāt, vai viņiem nav kāds daarbs priekš manis. Atstāju savus kontaktus un devos uz Marijas ofisu ielūgt viņu piknikā. Viņa gan atteica, jo viņai daudz jāmācās, bet teica, ka iespējams vakarā kaut kur dosies. Iepazinos arī ar viņas puisi un viņi teica, ka piezvanīs man, ja kaut ko darīs.
Tā nu bija man pienācis laiks doties pēc atzīmēm. Galu galā dabūju 8. :) Pēc tam visi kopīgi nofočējāmies (ak, jā, man jādabū bilde no Gintares un jāaizsūta Lindai :D ).Pēc tam devāmies mājās, lai pārģērbtos un dotos kopīgā piknikā. Marija man atsūtīja sms, ka tiekamies 22os pie seven spot (pretī manam dzīvoklim). Ap 20iem devāmies mājās un meitenes gāja uz ķīniešu restorānu, bet es devos mājās, lai pārģērbtos un dotos ballēties ar grieķiem.
Tā nu satiku Mariju un Giorgio (viņas puisi) un devāmies uz centru uz kafejnīcu. Mani izvadāja pa bāru ielu, lai iemācītu bāru nosaukumus. :D Tad nu sēdējām vienā bārā un dzērām alu. Atnāca arī citi 3 viņu draugi – divi dvīņu brāļi, kuri ir ķerti uz futbolu un fano par dažādām komandām, un vēl viens viņu draugs. Tā nu sēdējām un pļāpājām, līdz alus bija izdzerts un izlēmām doties uz citu bāru. Kad palūdzām rēķinu, izrādījās, ka man un Marijai nav jāmaksā, jo ir meiteņu diena, kad pirmais dzēriens meitenēm par brīvu. :D Tālāk gājām uz Voltu (vēl vienu bāru, kur jau biju bijusi iepriekš) un atkal izdzērām pa alum, pļāpājot pa futbolu un citām lietām. Tā nu rezultātā es nonācu mājās ap pulksten 3iem naktī.
Piektdien atkal devos uz skolu uz pie Marijas, lai viņa man palīdzētu atrast darbu. Atradām dažādus sludinājumus, kā arī ielikām manu CV vienā no grieķu darba meklēšanas lapām. Kad pabeidzām, iegājām Giorgio kabinetā un Marija viņam pastāstīja, ko darījām, līdz viens no viņa darba biedriem sāka ar mani runāt un teica, ka viņam esot viesnīca pie Bulgārijas robežas un lai atsūtu viņam savu CV, jo varbūt varēs man kaut ko atrast. :) Pēc tam kopīgi ar Mariju un Giorgio devāmies uz ēstuvi paēst. Atkal baudīju gardo grieķu virtuvi. :) Ap 17iem gājām prom, jo viņiem vajadzēja mācīties saviem eksāmeniem.
Vakarā devāmies uz vasaras bāru „Cuba” kopīgi ar visiem tenisa biedriem. Patiesībā šī bija vienīgā reize, kad tiešām sarunājāmies, jo tenisā vienīgi sasveicinājāmies. :D Vakars bija jauks, bet ap kādiem vieniem jau devāmies mājās, jo meitenes nākamā rītā devās uz Tuzlu, bet es ar Gariju, Godu un Indru braucām uz Alistrati alām, kuras ir 3 miljonus gadu vecas stalaktītu un stalagmītu alas.
Nu jā, sestdien 9os Garijs bija klāt un braucām uz Alistrati. Vispirms apskatījām kanjonu un tad devāmies alās. Alās bija tāda mistiska sajūta. Nekad neko tādu nebiju redzējusi. Alas tiešām bija pasakaini skaistas! Tikai žēl, ka tur nedrīkstēja fotogrātēt, jo tas rada siltumu un varētu izbojāt alas mikroklimatu. Pēc tam devāmies uz vīna darītavu netālu no Drāmas. Tur satikām dažus Garija draugus (arī pasniedzējus) un izstaigājām skaistus vīna pagrabus un degustējām vīnu. Es atkal gribu savu vīna darītavu! Pēc tam devāmies uz kādu ciematiņu pusdienās un atkal baudīju dažnedažādus gardus grieķu ēdienus. Pēc pusdienām devāmies uz kādu kafejnīcu, lai padzertu kafiju. Tur arī mazliet pastaigājām gar upi. Garijs ir tāds nūģis! Viņam visu laiku bija bail, ka mums iekodīs čūskas. :D Pēc pastaigas viena no Gerija draugu sievām teica, ka ļoti labi var redzēt mūsu un grieķu meiteņu atšķirības – viņas nekad nepiekristu doties pastaigā gar upi (drošvien tik pat bailīgas, kā Garijs :D ). Tā nu jau bija diezgan vēls un devāmies atpakaļ uz Serresu.
Vakarā devos mazā pastaigā līdz kalnam, bet tur bija kaut kādas svinības (visticamāk kāzas), tāpēc negāju uz savu vietiņu. Mazliet pastaigāju un gāju mājās gulēt.
Svētdien 8os no rīta ar busu braucu uz Tuzlu (tā ir tuvākā jūrmala (aptuveni 70 km)), lai satiktu meitenes un kopīgi pasauļotos un papeldētos. Bet protams, ka svētdiena bija ļoti apmākusies un sauļoties nācās caur mākoņiem, kā arī nedaudz lija. Kamēr mākoņu bija mazāk, sauļojos, bet vēlāk, kad jau sāka līt, gāju peldēt. Vakarā, kad atbraucu mājās, sapratu, ka, lai gan nebija saules, esmu diezgan iedegusi. :) Sasmērējos ar krēmu, paskatījos filmu un gāju čučēt.
Šodien diezgan daudz lasīju, jo rīt ir eksāmens. Nepatīkams pārsteigums bija tas, ka šodien viss ir ciet, jo atkal kaut kādi grieķu svētki. Bet man nav piena!

Tas nu arī pagaidām viss. Darbu vēl atradusi neesmu un piektdien jau ir pēdējais eksāmens. Kaut nu man izdotos kaut ko atrast...

otrdiena, 2011. gada 7. jūnijs

Sesija jau sākusies!

Neticami, ka jau pienākusi sesija! :(

Bet nu jā, otrdiena iesākās tā paagri, jo vēlējos ieiet dušā un aiziet uz otrdienas ielu tirgu pirms skolas. Tirgū nopirku 1,5 kg ķiršu pie tās pašas pārdevējas, pie kuras iegādājos ķiršus iepriekšējā nedēļā. Viņa mani uzreiz atpazina un ielika man vairāk ķiršus, kā arī vienu lielu, gardu aprikozi! :) (Vai šī zeme ar saviem augļiem nav lieliska (Jā, zinu, ka pārāk jūsmoju par Grieķiju, bet man te vienkārši ļoti patīk un viss liekas lielisks.))  Nopirku arī tomātus un sīpolus ar lokiem, lai varu pagatavot salātus. ^^ Aizgāju mājās un visu noliku, un tad jau devāmies uz skolu. Gandrīz atkal aizmigu Gerija lekcijās (Ak, jā, viņa īstais vārds ir Garyfallos, kas latviski būtu Krustnagliņš. XD ), jo viņa lekcijas ir drausmīgi garlaicīgas. :D Vasilaki mūs palaida mazliet ātrāk, jo bijām jau visu izņēmušas. Raminta un Martina aizbrauca ar Vasilaki uz Thessaloniki, bet mēs devāmies pusdienās. Tā kā Margaritai sāpēja galva, viņa nenāca mums līdzi uz tenisu. Lai gan tenisā visu laiku spēlēju ar sienu, tomēr biju pamatīgi pārgurusi un ļoti atveldzēja nelielais lietus. Pēc tenisa Kristos (viens no treneriem, kurš labāk runā angliski (otrs arī ir Kristos. XD)) mūs pārveda mājās. Vakarā atkal devāmies uz centru pasēdēt zālītē un iedzert pa aliņam.
Nākamā dienā Vasilaki mums parādīja dažus eksāmena jautājumus, lai mums nebūtu tik grūti. :D Vakarā mums bija arī pēdējā lekcija ar Kikī. Vispār gan Kikī, gan Vasilaki ir tik jaukas, ka trešdienās vienmēr bija prieks doties uz skolu. Gribētu vairāk tādu pasniedzēju!
Vakarā paņēmu aliņus un devos uz centru sadzert ar Madaru, Līgu, Kārli un Elvu, bet internets nepavilka, tāpēc pļāpājops ar Ievu. (Tikko atcerējos, ka sāku runāties ar Julianu un viņš gribēja nomainīt datorus, bet vēl līdz šim brīdim nav man uzrakstījis. :D ) Tā nu vakarā pirms sava pirmā eksāmena sēdēju centrā un izkratīju sirdi Ievai. Ak, kā es gribētu, lai mēs abas te varētu būt nākamā semestrī! ;(
Bet nu jā, nākamā rītā bija mans pirmais eksāmens – eksāmens grieķu valodā. Nu, uzminiet, cik dabūju? 10! I’m fluent Greek! XD Bet jā, es tak varu pateikt pilnīgi bez akcenta: Δεν καταλαβαίνω ελληνικά, αρε, μαλακα! :D
Azaria mūs palaida mazliet ātrāk, lai varam aiziet paēst un vēlāk doties uzspēt tenisu. Ēdnīcā satiku Deividu, kurš jau bija paspējis pazaudēt čeku ar manu e-pastu. :D Paprasīju, vai viņš sestdien būs Thessaloniki, bet teica, ka palikšot mēnesi te. Tenisā mēs ar Margaritu spēlējām kopā ar diviem grieķu puišiem. Tas bija smieklīgi. Un, jā, katrs otrais vārds bija „malaka”. :D Kad pārnācu mājās, feisbukā sarunāju visu ar Aleksandru par došanos uz Thessaloniki (es viņam trešdienā paprasīju, vai viņš negrib būt mans gids sestdien, un viņš piekrita). Vakarā devāmies atkal uz centru svinēt Ramintas dzimšanas dienu. Sēdējām atkal uz deķiem zālītē, dzērām alu, vīnu un tsipuro, kā arī pasūtījām picu. Lieliska ballīte. :) (Ak, jā, un atkal satiku Deividu. :D ) Pēc ballītes ap 3iem naktī sāku feisbukā sarakstīties ar Jāni (Ioanni (vienu no puišiem, ar kuriem iepazinos uz kalna)), jo mums abiem nenāca miegs. Viņam neiedomājos uzprasīt, vai viņš sestdien būs Thessaloniki, jo automātiski pieņēmu, ka viņš būs Serresā.
Piektdien biju mazliet izgājusi pa centru. Vakarā bija tāda kā maza atvadu ballīte leišu puikām, jo viņi aizstāvēja savus bakalaura darbus (visiem 10) un sestdienas rītā gatavojās doties prom. Tā nu mazliet sadzērām, un viņi devās uz centru satikt vienu lietuviešu sievieti, kurai nejauši vienu dienu uzskrējām virsū uz ielas (viņa te dzīvo jau 4 gadus kopā ar savu grieķu draugu). Es izgāju mazā pāris stundu vakara pastaigā pa Serresu un uz kalnu un devos čučēt, jo nākamā rītā 9os gribēju braukt uz Thessaloniki.
Naktī man likās, ka dabūšu sirdstrieku, jo mani piedzērušies leiši centās ienest dīvānu no balkona uz viesistabu visu laiku to sitot pret manas istabas sienu. :D Bet nu jā, pēc laiciņa atkal aizmigu un 7os zvanīja modinātājs, kuru nospiedu un piecēlos pēc 40 minūtēm. :D Ātrti ieskrēju dušā, saģērbos un atvadījos no Žilvena, kurš jau bija piecēlies un liku pateikt attā arī Tadam un Mindaugam, un skrēju uz busu. (Starpcitu, ja kāds dodas uz Šauļiem, dodiet man ziņu. Pie Tada ir manas mantas, kuras kaut kā jānogādā Liepājā.)
Pēc pusotras stundas, pa ceļam mazliet miguļojot, nonācu Thessaloniki. Aleksandra nekur nebija. Zvanīju viņam un viņš teica, ka es tak viņam nepiezvanīju ātrāk un viņš vēl ir gultā (Tie taču ir grieķi! Vajadzēja man iedomāties, ka viņi nav punktuāli un , ja kaut kas ir sarunāts pirms pāris dienām, tad tas vairs nav spēkā.) Bet nekas, Aleks man deva instrukcijas, kas man jādara un sarunājām satikties centrā. Tā nu braucot ar busu uz centru, sāka nenormāli līt. Bet, kad buss sasniedza manu pieturu, lietus apstājās un visu dienu vairs nelija. Tad kādu brīdi pastaigāju apkārt, līdz ieradās Alekss un ļoti atvainojās, bet attaisnojās ar to, ka ir grieķis. :D Tā nu sākās mana ekskursija pa Thessaloniki. Tā sākās pie Kamara, kas ir milzu arka (man likās, ka tās ir paliekas no akvedukta, bet Alekss gan teica, ka nē (būs jāiečeko)). Tālāk nostaigājām gar pils drupām un devāmies uz Balto Torni, kurš ir bijis tāds kā cietums, kur daudzi tikuši nogalināti, bet lai cilvēkiem neliktu domāt par tā pagātni, pārkrāsots balts – tātad labs. Vēlāk gar kanālmalu devāmies uz veco ostas teritoriju, kur tagad ir klubi (līdzīgi kā Liepājā izveidoti vecās noliktavās, tikai tie ir tādi tuc-tuc klubi). Pa ceļam redzējām arī strādnieku streiku, kuri cīnās par savām tiesībām. Tad Alekss mani izveda cauri rokklubu ieliņām un turku rajonam, kurā atradās arī tirgus. Vispār Thessaloniki ir tik ļoti pārsteidzoša un aiz katra stūra ir sajūta, it kā nonāktu pilnīgi citā pasaulē. Bet jā, man paveicās ar gidu, jo leišu meitenes pēc tam teica, ka neko par tādām vietām nezina, kur biju es, lai gan ir bijušas Thessaloniki. Bijām arī Aristotelus laukumā, pēc kura formām ir izveidota Absolut pudele. Vēlāk satikām arī Aleksa draugus, ar kuriem pasēdējām kafejnīcā, lai padzertu kafiju. Tā nu pēc kādas stundas devāmies satikt citus draugus, kas dzēra kafiju citā vietā un devāmies kopīgi apēst pa kādam giros pita. :D Vispār sajutos kā īsts grieķis un izbaudīju halara. Tā nu mēs lielu daļu dienas vienkārši sēdējām kafejnīcās, dzērām kafiju un pļāpājām. Un tāda ir īsta grieķu studenta brīvdiena - χαλαρα! Ak, man tik ļoti pietrūks šī bezrūpība un slionkošana!
Vēlāk devāmies arī uz Aristoteli Universitātes kampusu. Alekss man pastāstīja, ka universitātes teritorija ir kā patvērums no policijas. Policijai nav atļaujas ieiet universitātes teritorijā, pat ja tur notiktu slepkavības. Tāpēc universitātes teritorijā no vienas puses ir patvērums (piemēram, streiku un sacelšanos laikā), bet tajā pašā laikā arī bīstamākā vieta (jo policijai nav atļauts ieiet pat tad, ja kāds tiek galināts). Un lai gan ta bija sestdiena, milzīgajā universitātes kampusā bija daudz studentu, kuri gan vienkārši izklaidējās, gan mācījās. Un tā ejot un pļāpājot pēkšņi likās, ka redzu kādu pazīstamu seju. Apstājos un skatījos virsū, līdz abi viens otru atpazinām un sākām smaidīt. Tas bija Ioannis! Likās tik neticami, ka es, kas pazīst kopumā kādus 30 grieķus, satieku kādu pazīstamo 2 miljonu pilsētā. :D Tā nu viņš pie mums pienāca un abi neizpratnē skatījāmies viens uz otru. Skumji, ka neiedomājos viņam uzprasīt pirms pāris dienām, kad runājāmies feisbukā, vai viņš būs Thessaloniki. Bet jā, sarunājām, ka viņš man noteikti piezvanīs, kad būs Serresā un aiziesim kopīgi iedzert kādu alu. Vēl arvien nespēju noticēt, ka viņu satiku. :D Tad nu atvadoties vēlreiz piekodināju man piezvanīt un ar Aleksu devāmies tālāk pastaigā pa Thessaloniki. Bijām izstāžu zāļu teritorijā, atkal pastaigājām gar krastmalu un jau bija pienācis laiks man doties uz autoostu. Ak, jā, es Aleksandram uzdāvināju Rīgas melno balzāmu, kuru paņēmu no mājām. Mana diena Thessaloniki bija tiešām izdevusies, jo man bija lielisks gids, kas varēja gan pastāstīt, gan parādīt. :)
Autoostā mans buss man aizgāja acu priekšā, bet labi, ka pēdējais buss bija pēc stundas 22os (labi, ka satikām Jāni, kurš man šito pateica, savādāk būtu devusies mājās ātrāk un neredzētu visu to, ko redzēju). Autobusā gandrīz visu laiku gulēju, jo biju diezgan nogurusi pēc šīs dienas. Pārbraucot mājās Gintare man pateica, ka ļoti priecājas mani redzēt, jo esot bijis ļoti jocīgi, ka tagad dzīvoklī esot bijušas visu dienu tikai divatā, jo puiši jau arī bija prom. Drīz gāju gulēt, jo biju tiešām nogurusi.
Svētdien visu dienu pavadīju mācoties un lasot prezentācijas priekš saviem 2 pirmdienas eksāmeniem.
Šodien arī bija 2 pirmie īstie eksāmeni. Pēc tiem kopā ar Vasilaki devāmies uz centru un baudījām kopīgas pusdienas – grieķu salātus, ceptu fetas sieru, ceptu baklažānu, sēņu salātus un grillētu gaļu. Viss bija tiešām lielisks. :) Pēc tam devāmies arī iedzert kafiju un tad jau devāmies mājās, lai mācītos savam nākošajam (un grūtākajam) eksāmenam, kas būs ceturtdien.

Nu tad veiksmi man sesijā!

otrdiena, 2011. gada 31. maijs

Kā gan es varēju aizmirst uzrakstīt par Deividu?

Kā es varēju iepriekšējoreiz aizmirst uzrakstīt par Deividu??? :O

Tātad neliels atskats pagātnē: Ceturtdien, 19.maijā, pirms manas prezentācijas meitenes aizgāja uz skolas kafejnīcu, bet es paliku mūsu auditorijā, jo nekur tādā lietū negribēju iet. Pie manis ienāca kāds puisis un sākām pļāpāt. Protams, kā jau visi cilvēki, arī viņš man pajautāja, no kurienes esmu. Un brīdī, kad pateicu, ka esmu no Latvijas, viņš sāka pārsteigti smaidīt un teica, ka viņa vecmāmiņa arī bijusi latviete. Man bija tik nenormāli liels pārsteigums! Nekad nedomāju, ka kaut kas tāds varētu Grieķijā, kur nu vēl Serresā, atgadīties! Viņš gan nerunāja latviski, toties runā gan angliski, gan krieviski, gan, protams, grieķiski (visticamāk arī gruzīniski, jo būtībā ir gruzīns) un vēl māk mazliet vāciski. Vispār viņš ir ļoti talantīgs, jautrs un draudzīgs puisis. Deivids pastāstīja, ka šad tad ir bijis arī Latvijā, jo  viņam tur ir daudz radu. Un tagad man pasakiet, kā es varēju aizmirst par viņu uzrakstīt iepriekšējoreiz?

Atpakaļ tagadnē:
Svētdiena pagāja diezgan daudz slinkojot, bet vakarā atkal devāmies uz centru sēdēt zālītē un dzert retsinu ar kolu, kā arī graust siemītes. Ar mums bija arī Panos (puisis, kurš bija erasmusā Lietuvā), tātad vismaz runājām angliski, jēj! :)
Nākamā rītā Gerijs nevadīja mums lekcijas, bet bijām skolā un strādājām patstāvīgi. Gerijs nebija, jo Serresā ieradās divi viespasniedzēji –  no Somijas, kā arī no... nu uzminiet! Jā, Latvijas!!! Vakarā mums bija erasmus vakariņas kopā ar skolas vadību un viespasniedzējiem. Tad arī iepazinos ar pasniedzēju Ābeli no LiepU. Tā arī visu vakaru nopļāpājām un labi paēdām (īstas grieķu vakariņas! ^^ ).
Nākamā dienā apsolījos pasniedzējai palīdzēt ar angļu valodu, kamēr viņa vadīs biznesa spēli grieķu studentiem.  Uz spēli ieradās 6 grieķu studenti (tostarp arī Deivids (liels bija mūsu pārsteigums atkal vienam otru satiekot :D ) un Agnese (meitene, kura strādā erasmus telpā kopā ar Sofiju)).; Tātad, kopā ar mani, bijām 7 dalībnieki. Spēle ilga apmēram no 10iem līdz ~15.30, tomēr laiks pagāja visai ātri. Biju vienā komandā ar Deividu (latviešiem tak jāturas kopā!), Agnesi un Stavrosu. Pretējā komandā bija 2 puiši un meitene (Alexis, Nikos un Stavroula). Un kurš uzvarēja? Mēs! ^^ (Lai gan izdarījām vienu kļūdu, kuras dēļ mūsu uzvara nebija pilnīga (un es teicu lai tā nedaram, bet neviens manī neklausījās. :D ).
Pēc spēles Gerijs mūs ar pasniedzēju aizveda uz restorānu, kur jau reiz biju ar Geriju bijusi. Ēdām mussaku (gaļas un baklažānu sacepums), kura bija patiešām lieliska! Pēc pusdienām Gerijs devās prom un mēs gājām nolikt mantas, lai es varētu kārtīgi izrādīt pasniedzējai pilsētu. Pastaigājām pa centru, aizgājām uz akropoli, kur mazliet pasēdējām kafejnīcā, un pa ieleju nācām atpakaļ uz centru, kur paēdām vakariņas (grieķu salātus).
Nākamā rītā palīdzēju pasniedzējai nokļūt augstskolā (jo nezinātājam Serrresā apmaldīties ir diezgan vienkārši), jo vajadzēja nokārtot dažus dokumentus. Gerijs arī izrādīja visu augsstskolas campus, kā arī nokļuvu erasmusniekiem paredzētajās kojās. Lai gan VeA kojas ir vienas no labākajām (ja ne pat labākās) kojām Latvijā, tad tās pilnībā nobāl Serresas erasmusnieku koju priekšā. Katrā istabiņā bija 2 gultas ar īpašu gultasveļu, kas radīta, lai sniegtu visaugstāko komfortu. Katrā istabā bija arī 2 galdi un krēsli, kas izveidoti īpašā augstumā, lai studenti varētu justies ērti. Pie logiem bija īpaša auduma aizkari, kas nodrošina ideālu gaismu telpās (lai nav ne par gaišu, ne par tumšu). Arī katrai istabai ir sava vannasistaba ar tualeti un vannu. Kojas ir 2 stāvos un katrā stāvā ir atpūtas telpa ar melniem ādas dīvāniem, skaistiem koka galdiem, kā arī ledusskapis un mikroviļņu krāsns. Izklausās labi, vai ne? :D
Pēc erasmus koju apskates devāmies atpakaļ uz pilsētu. Un ko mēs satikām ceļā no skolas? Deividu! :D (Nesaprotu, kā visus iepriekšējos mēnešus varēju viņu nesatikt. :D Lai gan drošvien vienkārši nepamanīju.) Mazliet papļāpājām, taču viņam bija jāsteidzas uz lekcijām. Tā nu devāmies ar pasniedzēju mazliet pa veikaliem un tad sarunājām, ka satiksimies vakarā. Pārejot mājās atvēru e-pastu un mana sirds gandrīz apstājās... Nu ja, es nevaru palikt uz vēl vienu semestri. ;( Pirmo reizi Grieķijā man sāka birt asaras, kuras nevarēju apstādināt. :( Bija sajūta, ka visi mani sapņi un cerības vienā brīdī sabruktu atstājot nepiepildāmu tukšumu. Tajā brīdī sapratu, cik ļoti mīlu šo pilsētu un šo valsti. Serresa manā sirdī vienmēr ieņems īpašu vietu. Protams, ka pietrūkst ģimenes un draugu, kā arī Liepājas, tomēr, lai cik dīvaini tas nebūtu, negribas atgriezties. Šeit viss ir tik vienkārši! Šeit ir halara! Cilvēki vienmēr ir laipni un smaidīgi, vienmēr vēlas parunāt, lai gan pat nesaprot angliski, visi ir izpalīdzīgi un draudzīgi un nekad nepateiks neko sliktu. (Un lielākai daļai puišu ir bārdas (jā, tā ir viena no svarīgākajām lietām dzīvē. XD )) Šeit nekad nav bezpalīdzības un izmisuma sajūtas. Šeit ir silti un labi, kā arī esmu iemīlējusi kalnus. Nespēju iedomāties atkal savu dzīvi Latvijas līdzenumos. Kā gan varēšu dzīvot naktīs neaizejot uz akropoli, no kuras tik skaisti nolūkoties uz naksnīgo pilsētu? Kā gan varēšu dzīvot valstī, kurā ir aizliegts uz ielas atrasties ar atvērtu alus pudeli un pīpēt ūdenspīpi? Kā varēšu izturēt aukstumu un nelaimīgo latviešu izmisušos un bezcerīgos skatienus? Kā varēšu atgriezties normāla latvieša strespilnajā ikdienā? Nezinu...
Tā nu pagāja kāds laiciņš, līdz spēju nomierināties. Tad arī gājām satikties ar pasniedzēju. Atkal pasēdējām kādā kafejnīcā un ēdām grieķu salātus. Tā nu pasēdējām līdz kādiem 23iem un devāmies prom. Vispār šeit ir interesanti laika apstākļi – jau nedēļu pa dienām ir ļoti karsti un saulaini, bet vakaros ir pērkona negaiss.
Ceturtdien skolā satiku Alexi no otrdiuenas spēles. Tā nu nopļāpājām kādu stundu vai vairāk. Iepazinos arī ar dažām meitenēm, kuras Alexim ir labas draudzenes. Azaria starplekciju pārtraukumā satiku arī Alexandrosu (pirmo cilvēku, ar kuru iepazinos skolā). Papļāpājām un viņš nosolījās apjkautāties māsai, vai viņai nevajag kādus vasaras strādniekus (viņa strādā kaut kur uz salām). Tā nu man tagad ir mazliet lielākas cerības kaut ko atrast. :)
Piektdiena paskrēja nemanot. Pat nezinu, kur tā palika. Pa dienu biju izgājusi mazliet iepirkties (nopirku 2 blūzes un svārkus :D ) un vakarā aizstaigāju līdz akropolei, lai baudītu skaisto skatu no augšas uz naksnīgo pilsētu.
Nākamā dienā beidzot kārtīgi ķērāmies klāt esejai. Izdarījām diezgan daudz un gājām gulēt ap 3iem naktī.
Svētdien mums bija jādodas uz Stefānijas (grieķu vlodas pasniedzējas) bērna kristībām. Tagad beidzot viņas meitiņai ir vārds – Maria Anna. Uzdāvinājām lielu, skaistu lāci. Pēc ceremonijas jau devāmies prom, kad pamanījām, ka Stefānijas tētis mūs sauc. Viņš mūs aicināja uz mielastu. Viņš runāja vāciski un beidzot varēju mazliet izmantot savas vācu valodas zināšanas (ja manas skolotājas mani būtu dzirdējušas, nomirtu no kauna par manu vācu valodu :D). Bet jā, pēc šīs daļēji angliski, daļēji vāciski parunāšanas bija grūti saprast kurā valodā runāju. :D Toties, lai cik draņķīga būtu mana vācu valoda, visu varējām kārtīgi sarunāt un nokļuvām arī mielastā. Tur gan kārtīgi un gardi paēdām, gan kārtīgi un gardi padzērām. :D Sākumā mums pasniedza maizi, tsatsiki un kaut kādu fetas masu, baklažānus ar riekstiem un ķiplokkiem, grieķu un cēzara salātus. Pēc tam mums visiem pasniedza ceptas siera bumbinas un frī kartupelīšus, pēc tam piedāvāja, ko vēlamies - trīs dažāda vaida gaļas ar rīsiem un kartupeļiem. Rezultātā bijām pilniu. :D Pa starpai dzērām arī Uzo un divu veidu vīnus – balto un sarkano, kurš šķiet bija mājas vīns. Mājās devāmies mazliet jautrā garastāvoklī un kārtīgi paēduši. Jauks iesākums pirms esejas rakstīšanas. :D Jā, vakarā turpinājām eseju.
Šorīt atkal bija Gerija lekcijas un uzminiet, ko satiku skolas kafejnīcā pārtraukuma laikā? Protams, ka Deividu! :D Atkal jauki papļāpājām un apmainījāmies kontaktiem. Patiesībā Deivids ir vienīgais cilvēks, kuru tiešām arī pēc erasmus es varētu kādreiz satikt, jo viņš grib doties erasmusā uz Latviju.
Šovakar piebeidzām savu eseju, tāpēc es atļāvos sevi mazliet palutināt ar halvu un citiem  gardumiem. :) Un sapratu, ka vienu latviešu paradumu es gan laikam nespētu izskaust – skatīšanās uz cenām un cenu salīdzināšana dažādos veikalos, lai atrastu visizdevīgāko variantu. Lai gan tas pat īsti nav latviešu paradums, bet gan mana rakstura un paradumu iezīme.

Tāda nu bija šī pārsteigumu pilnā nedēļa – gan labi, gan pavisam nejauki pārsteigumi. Bet ko nu tur daudz. Ticu, ka viss, kas notiek, notiek  uz labu! Kas gan zina, kur dzīve mani aizvedīs...

svētdiena, 2011. gada 22. maijs

Pirmais ieraksts pēc apokalipses.

A divīzijā noturējāmies, Eirovīzija pagājusi un passaules gals arī pārdzīvots. Nu tad mazliet sīkāk par to un vēl šo to.

Tātad turpināšu ar piektdienu, 6.maiju. Pusdienlaikā atkal satiku savu varoni (nekādīgi nespēju atcerēties viņa vārdu :D ). Tā nu paēdām un papļāpājām un tad atvadījāmies. Tā kā bija jauka diena, devos pastaigā. Bet vispār visa tā nedēļas nogale bija diezgan nejauki lietaina, bet vismaz bija iemesls sēdēt mājās un gatavot savu prezentāciju. :D
Pirmdienā Gerijs mums iedeva jaunu uzdevumu – jāveido internetveikals. Diezgan grūti saprast, ko viņš tur grib redzēt.
Otrdien atkal beidzot bijām uz tenisu. :) Martina vairs uz tenisu neiet, jo viņai nepatīkot. Raminta arī nebijaa, jo izrādās, ka viņai ciemos brauca brālis un 2 draudzenes. Tā kā vakarā bija eirovīzija, mani leiši devās to skatīties pie viena Vaivas (es sākumā domāju, ka viņa ir Baiba) drauga. Es to darīju mājās pie datora. :D Tā nu ar Klintu un Julianu pārvērtām twitteri par mūsu čatrūmu un Lindiņa pēc tam mūs ienīda, jo ierakstu bija tiešām daudz. :D
Nākamā dienā izrādījās, ka Žilvenam ir dzimšanas diena (23). Visi leiši devās piknikā. Vakariņu laikā satiku Godu (leišu meiteni, kuru biju satikusi tikai vienreiz). Mēs viena otru nepazinām, bet saskatījāmies tikai tad, kad ēdnīcas personāls ar mums runāja angliski. Sapratām, kas esam, un sākām pļāpāt. Viņa bija kopā ar vienu savu grieķu draudzeni. Goda te ir jau otro reizi. Iepriekš viņa bija tieši pirms gada un bija vienīgais erasmusietis. Tā nu apmainījāmies kontaktiem un gāju mājās, jo sākās lietus. Pēc kāda laika pārradās arī leiši un vakarā vienā brīdī Žilvenas pienāca pie manis un teica: „Get ready, we will drink.” Sasmējos un teicu, ka gatavošos. Tā nu pie mums ieradās arī Pārējie leiši un Ramintas draugi. Ballīte bija diezgan paskaļa un kāds izsauca policiju. Pieklusām un durvis neartvērām. Tā nu pēc brīža turpinājām ballēties. Līdz beigām palikām tikai es, Tadas, Mindaugas, Goda un Irēna (3 leišu meitene, kuru nepazinu). Nākamā dienā Azaria teica, ka mēs izskatoties nogurušas. :D Vakarā atprasījāmies arī Kikī, jo baigi ilgi citādāk būtu jāgaida uz viņas lekciju. Devāmies mājās un gulējām. :) Vakarā atkal skatījāmies eirovīziju un čatojām twitterī. Nākamā rītā mani dzīvokļa biedri, Raminta un viņas ciemiņi devās uz Tasos (tuvāko salu). Vismaz šoreiz viņi atstāja zīmīti. :) Piecēlos diezgan pavēlu un izlēmu doties pastaigā. Tā nu nostaigāju apmēram 30 km un mājās atgriezos īsi pirms 21iem. Nākamā dienā mazliet pablandījos pa pilsētu līdz man piezvanīja Martina. Nemaz nezināju, ka viņa arī nav prom. Viņa gribēja nākt izmazgāt drēbes. Tā nu īsi pēc 17iem viņa ieradās. Pēc tam atnāca arī puiši, lai pēc viņas izmazgātu savas drēbes. Martina aizgāja ātrāk. Tā kā bija eirovīzijas fināls, tad puiši palika un skatījāmies to kopīgi mūsu virtuvē. Pēc visām dziesmām prom devās arī viņi. Un uzaicināja mani nākamā dienā ar viuņiem doties uz ralliju.
Svētdien pusdienlaikā devāmies uz ralliju. Mums pievienojās arī Irēna un Goda. Izrādījās, ka rallijs maksā 20 eiro un izlēmām, ka nemaz negribam to redzēt (nu vismaz ne par 20 eiro. :D ) Tā nu paspēlējām mazliet basketbolu un devāmies mājās. Tā kā bija skaista diena, izlēmu, ka gribu vēl kaut kur pastaigāt un aizgājju pastaigā gar upi. Atradu tur tiešām skaistas vietas un vakarā, kad jau metās tumšs, devos mājās. Pusnaktī atkal aizstaigāju uz akropoli, jo nākamā dienā mums nenotika lekcijas, jo meitenes vēl nebija mājās no Tasos.
Nākamā dienā izlēmu pēc pusdienām doties mazliet pasauļoties. Bet protams, ka brīdī, kad nonācu vietā, kur varētu pasauļoties, laiks apmācās un nācās doties mājās. Nākamā dienā atkal pēc lekcijām devāmies uz tenisu. Vakarā cītīgi gatavojos prezentācijai. Nākamā diena arī vairāk vai mazāk pagāja mācoties un gatavojoties prezentācijai. Vēl trešdien uzzināju, ka sestdien gaidāms pasaules gals – tātad atlikušas 3 dienas.
Ceturtdien beidzot bija pienākusi mana prezentācijas diena. Noprezentēju un liekas, ka bija tīri labi. Vakarā ar Margaritu, Gintari un Ramintu paņēmām alus un iesākām mūsu apokalipses gaidīšanas ballīti 2 dienu garumā. :D
Piektdien pie mums atkal ieradās Raminta un gatavojām pusdienas. Vispār jocīgi, ka šīs pirmsapokalipses dienas visu darījām kopā. :D Iznesām uz balkona vienu no dīvāniem un tagad mums ir lieliska ballīšvieta uz balkona. Vēlāk es ar Margaritu un Gintari devāmies pie upes piknikā un spēlējām Uno un volejbolu. Vakarā devāmies pa klubiem, jo gribējām padejot, bet nekur nekas nenotika, tāpēc vienkārši pasēdējām Voltā. Satikām arī Aleksandru un viņš pasēdēja ar mums. Ap 3iem devāmies mājās.
Sestdien arī gribējām doties piknikā, bet bijām pārāk slinkas. Vispār piektdien sākās ļoti skaists laiks un visu laiku kārtīgi cepī. :) Sēdējām uz balkona un slinkojām, līdz puiši mūs paaicināja doties spēlēt volejbolu. Pāris stundas paspēlējām volejbolu un izlēmām vakarā aiziet uz ķīniešu restorānu. Paēdām tur un, dodoties atpakaļ, nopirkām arī saldējumus. Pilsētas centrā pasēdējām un tos apēdām un izdomājām, ka varam nākt vakarā te. Pārgājuām mājās, paņēmām mūsu retsinu (kaut kas vīnveidīgs) un kolu un devāmies uz centru. Tur sēdējām zālītē, dzērām un pīpējām ūdenspīpi. Un ir tik jauki, ka tas nav aizliegts un mūs par to nevar sodīt. Un jocīgin iedomāties, ka sēžu zem palmām un  pusnaktī ir 22 grādi un ka kātreiz tas viss būs jāpamet, lai gan tagad tas šķiet normāli. Devāmies mājās un noskatījāmies divas pēdējās gossipgirl sērijas un gājām gulēt. Tā nu pēdējās 2 dienas pirms apokalipses tiešām tika pavadītas lieliski. :)

Un šodien apokalipsi esmu pārdzīvojusi un varu turpināt dzīvi kā agrāk. Sēžu tagad uz balkona dīvānā un, lai gan šeit ir ēna, man ir karsti – lūk šādu laiku es Grieķijā gaidīju!

Ak, jā, vēl es cītīgi meklēju vasaras darbu Grieķijā. Ja kādam ir piedāvājumi, droši dodiet ziņu. ;D

ceturtdiena, 2011. gada 5. maijs

PČH sākums.


Pēc šitik skumjas hokeja spēles pret slovēņiem nespēju uzreiz saņemties mācībām, tāpēc izlēmu, ka jānododas savu jaunāko piedzīvojumu paziņošanai pasaulei.

Ceturtdien pēc atgriešanās no sava Turcijas ceļojuma biju diezgan sagurusi, tāpēc mazliet pasēdēju pie datora un laicīgi gāju gulēt.
Nākamā dienā pamodos diezgan agri, bet biju pārāk sagurusi, lai celtos, tāpēc centos (ar pārtraukumiem) pagulēt ilgāk. Rezultātā no gultas izvēlos ap pulksten 13iem. Izmazgāju visas drēbes un tā kā bija lietains laiks, tad pavadīju visu dienu mājās un izpildīju beidzot Gerija mājasdarbu. :)
Sestdiena iesākās mazliet skumji, un šī bija diena, kurā patiešām gribēju būt mājās! Iemesls bija tas, ka šī bija ļoti svarīga diena Latvijai un Liepājai – pirmkārt jau Lielā Talka! Tiešām būtu paticies mazliet sakopt savu Latviju, kaut vai sakopjot savu sētu un aizvārti! Pēc tam bija LM – Skonto spēle, uz kuru man labprāt būtu paticies būt (bet vismaz mūsu puiši vinnēja :) ). Un vakarā bija pirmā PHČ spēle pret Čehiem. Lai gan zaudējām, spēle bija laba! :) Pa dienu aizgāju nopirkt dažādus grieķu alus, jo ar kartiņu (kuru uztaisīju pirms kādām pāris nedēļām, lai būtu izdevīgāk iepirkties) alum bija 20% atlaide. Tā nu izlēmu izmantot atlaidi un nomēģināt dažādus grieķu alus. Vakarā man bija visai nepatīkams pārsteigums – majās pārradās leiši (lai gan gaidīju viņus tikai svētdien). Bet mazliet ujzpīpējām ūdenspīpi pirms hokeja, pasēdēju centrā skatoties hokeju un tad gāju mājās gulēt.
Svētdien visu dienu neizgāju no mājām. Nebija spēka nekam! Cerēju, ka pamācīšos, bet pat to neizdarīju. Tā bija visnejēdzīgākā diena ever!
Tā kā svētdien Gerijs atrakstīja, ka grib mūs redzēt tikai brītiņu, jo viņam jādodas uz semināru, pirmdien uz lekcijām devos viena, jo gribēju parunāt ar Geriju. Viņam gan nebija īpaši daudz laika, tāpēc parunājos ar viņu pāris minūtes par darbiem, kas mums jāizdara un gāju mājās. Mājās mazliet pasēdēju pie kompja un devos pusdienās. Pēc pusdienām izlēmu, ka tik jaukā laikā nevaru sēdēt iekšā, tāpēc devos pastaigā. Satiku 2 bruņurupučus un mazliet ar viņiem parunāju. Maitas, neatbildēja! :D Tā nu pēc pāris stundu pastaigas devos mājās un mazliet pamācījos. Atnāca uz mūsu dzīvokli Martina un Raminta un tā kā pabeidzām projektu pie Gerija un tad devos ar datoru uz centru, lai redzētu pēdējo Latvijas – Somijas trešdaļu. Pēc spēles mazliet pasēdēju internetā un pēkšņi man kāds teica „Hi!”. Pie manis pienāca 4 puiši un 1 meitene. Papļāpājām un viņi teica, ka jau sen esot mani ievērojuši gan studentu ēdnīcā, gan centrā ar datoru sēžot uz tā paša soliņa. Papļāpājām, pajokojām, padzērām alu un beigu beigās izrādījās, ka puisis, kurš sāka pirmais ar mani runāt ir tas pats puisis, kurš pirms kādām 3 nedēļām mani izglāba no biedējošā skolnieku bara. Vēlreiz viņam pateicos un nopriecājos, ka esmu iepazinusies ar savu varoni. :D Kad gājām mājās, ar Mariju (vienīgo meiteni) samainījāmies numuriem un sarunājām kopīgi padzert kaut kad kafiju. :) Tā nu ap pus2iem pārnācu mājās un likos uz auss.
Otrdiena iesākās pavēlu, jo nenotika Gerija lekcijas, jo viņš bija kaut kādā seminārā. Tā nu uz skolu gājām 12os un pēc kādas stundas jau bijām brīvas un devāmies uz pusdienām. Uz tenisu negājām, jo bija lietains laiks. Vakarā centos pamācīties un uztaisīju dažus slaidus prezentācijai. Ārā sākās pamatīgs pērkona negaiss un tā kā man skypā piezvanīja Unda, gāju uz balkonu parunāties. Pēc brīža man palika bail par Romku (ja vēl nezināt, tad manu datoru sauc Romāns) un nesu viņu iekšā, līdz ar to arī pārtrūka mana un Undas (un Krikša) saruna, jo internets ir īpaši slikts lietus laikā. Uztaisīju kafiju un gāju pastāvēt uz balkonu, līdz ar mani sāka runāt kaimiņu onkolis (kurš, protams, nerunā angliski). Tomēr, kā esmu šeit iemācījusies, galvenais ir daudz smaidīt un runāt ar roku palīdzību, un tad valoda nemaz nav nepieciešama, lai saprastu citus. :) Jauki papļāpājām (plātoties un smaidot (nu labi, māku pateikt, „Λετονία” un tā viņš saprata, no kurienes esmu. :) )).
Nākamā dienā pēc pirmajām lekcijām aizgāju uz Gerija kabinetu, lai parunātoss par nākamo semestri. Sofijai esot pretenzijas, bet Gerijs grib, lai palieku. Nezinu, kā tur galu galā viss sanāks. Bet jā, pēc sarunas ar Geriju gāju pusdienās. Eju, eju un esmu jau gandrīz pie ēdnīcas, līdz ieraugu, ka tuvējā kafejnīcā sēž Giorgios un Thanos! (Ja neatceraties, tad tie ir 2 no maniem pusnakts draudziņiem, ar kuriem iepazinos uz kalna.) Tā nu viņi mani uzaicina pasēdēt ar viņiem. Paskatos pulkstenī un tā kā bija 14.10, tad nolēmu, ka kādu laiciņu varu pasēdēt. Tā nu papļāpājām ar Thanos par ceļojumiem, Turciju, Grieķiju, Latviju, karu, BinLādenu, zemenēm, rupjmaizi un vēl, un vēl. Giorgios gan izskatījās mazliet īgns, laikam jau tādēļ, ka angliski gandrīz nemaz nesaprot un tāpēc, ka iepriekšējā dienā viņu satiku ar draudzeni (Viņš ir tas, kas bija sajūsmā par manu acu krāsu un centās piecirst kanti.). :D Pēc kāda laika Giorgios aizgāja un tā nu turpinājām  ar Thanos runāties (Thanos ir viens no retajiem grieķiem ar nebrūnu acu krāsu (viņam ir tādas pelēkzilas acis)). Izrādījās, ka Thanos tur ir tāpēc, ka gaida savu lekciju sākumu pie privātskolotāja blakus ēdnīcai esošajā mājā, jo viņš centīsies nākamnedēļ pārrakstīt savus vidusskolas eksāmenus, lai varētu tikt militārajā skolā. Tā nu 15os viņš gāja pie privātskolotāja un es, nokavējusi pusdienlaiku, gāju neēdusi mājās. Kad pārgāju mājās, atkal sākās negaiss un līdz ar to arī baigais lietus. 17os atkal gāju uz skolu un mazliet papļāpļāpājām ar Kikī. Pēc šīs „lekcijas” gājām paēst (beidzot dabūju ēdienu :D )un pēc tam mājās, lai uzzinātu, kas notiekas Latvijas – Dānijas spēlē. Nejauki, bet zaudējām, līdz ar to neizkļuvām no grupas un palikām uz cīnīšanos par palikšanu divīzijā. :( Paskatījos dažas seriāla (Veronica Mars) sērijas un gāju gulēt, lai šodien būtu moža.
Šodien skolā biju no 10-19. Tā kā visu dienu lija, meitenes brauca uz centru ar busu, bet es, kā jau taupīgs cilvēks, gāju ar kājām. Pa ceļam satiku savu varoni, kurš mani izglāba no mazajiem cilvēkiem un ar kuru iepazinos pirmdien un viņš teica, ka bijis skolā arī no plkst. 10iem, tagad bijis pusdienās un nu dodas atpakaļ uz skolu. Tajā brīdī man likās, ka es nemaz tik ilgi neesmu bijusi skolā. :D Pārnācu mājās un, uzzinājusi hokeja rezultātus, biju vienkārši šokā. Vai tiešām nepaliksim A divīzijā? :(