trešdiena, 2011. gada 22. jūnijs

Erasmus studiju beigas.

Ir trešdiena, 22. jūnijs, plkst 14 un es pašlaik esmu prāmī ceļā uz Skopelos. Šeit nav interneta, tāpēc publicēšu drošvien vēlāk.
Pirmspēdējais eksāmens mums notika konferenču zālē. Meitenes pabeidza ātrāk un es teicu, lai mani negaida, jo nezinu, kad beigšu. Tā nu vienatnē sēddēju un raakstīju, līdz pie manis ienāca Stefānijas (grieķu valodas passniedzējas) tētis. Viņš runā vāciski un man vāciski runāt ir ļoti grūti. Nevaru pārslēgties no angļu uz vācu. Bet tā nu izmocīju, ka rakstu eksāmenu un viņš par mani papriecājās. Es viņam vispār ļoti patīku. Laikam jau tāpēc, ka mazliet zinu vācu valodu.
Vakarā sāku mācīties pēdējajam eksāmenam pie Garija. Bet tā kā tā ir visai garlaicīga lasāmviela, tad vakarā arī aizstaigāju līdz akropolei.
Nākamā dienā mazliet pastaigāju pa veikaliem un centos cītīgi mācīties, kas gan vairāk izvērsās seriāla skatīšanā. Ceturtdiena bija tāda pati. Pusdienlaikā satiku Deividu un tad apmainījāmies ar numuriem, lai varētu kopīgi aiziet iedzert kādu alu. Satiku arī cilvēku, kurš mani reiz izglāba no bļaujošajiem mazajiem cilvēkiem pilsētas centrā, un viņa draugus. Atgriezos mājās un nomocīju pēdējo grāmatas nodaļu un tad jau arī viss daudz maz bija izlasīts un neko vairāk mācīties negribējās.
Piektdien 9os mums bija eksāmens kopā ar grieķu studentiem. Redzēju arī Aleksi, bet neko sapļāpāt nesanāca, jo mums abiem bija jāraksta eksāmens.  Pēc eksāmena aizgāju pie Marijas drauga darba biedra apjautāties, vai ir izskatījis manu CV un vai ir kāds darbs.  Viņam nebija bijis laika to izdarīt un teicās, ka līdz otrdienai to noteikti izdarīs. Tā nu gāju mājās, kur arī pavadījām visu dienu un vakarā devāmies mazā piknikā. Piezvanīju arī Deividam (un viņš telefonā ļoti izklausās pēc Juliana (dzīvē gan nē)) un viņš teica, ka pievienosies vēlāk. Paņēmām picas un devāmies uz ieleju pasēdēt zālītē, paēst picas un padzert alu. Deivids visu nokavēja un atsūtīja sms, vai mēs tur vēl esam, brīdī, kad vācāmies, lai ietu mājās. :D
Nākamā diena bija atkal tik neciešami karsta, ka visu dienu gandrīz nosēdējām mājās. Izejot ārā nav atšķirības vai spīd saule, vai līst lietus, jo tik un tā mājās pārrodoties esi nenormāli slapjš. Vakarā mus bija meiteņu vakars trijatā ar Gintari un Margaritu, kad pagatavojām lavašu un uztaisījām mazus giros pita. :D
Nākamā dienā atkal gribējām doties mazā piknikā uz akropoli. Atkal pazvanīju Deividam, lai uzaicinātu pievienoties un viņš teica, ka sagaidīs savu draugu un tad nāks. Kad jau alus bija pusē, Deivids atkal atsūtīja ziņu, ka viņa draugi ir par slinku, lai dotos uz akropoli un ka šoreiz nenāks. Tā nu vēl pasēdējām, sagaidījām saulrietu, izdzērām alu un devāmies mājās skatīties Sex and the City.
Pirmdien gribējās mazliet pastaigāties, tāpēc aizgāju līdz Lidlam. Tā nu pāris stundas pastaigāju un devos mājās, lai turpinātu meklēt kādu darbu. Aizsūtīju dažus CV uz jaunākajiem sludinājumiem un noskatījos pēdējās Veronica Mars sērijas. Vakarā atkal ar meitenēm pasēdējām un iedzērām alu, jo viņas nākamā dienā devās uz Halkidiki brīvdienās, bet es vēl arvien paliku Serresā, lai gaidītu Hristos atbildi par darbu. Tā nu jauki pasēdējām uz balkona un pēc pusnakts beidzot pirmo reizi uzkāpām līdz mūsu mājas augšai, lai palūkotos, vai var tikt uz jumta. Liels bija mūsu pārsteigums, ka var gan! Tur ir dažas saules baterijas, bet vispār jumts ir ļoti plašs un tam visapkārt ir margas. Un vispār skats no jumta ir lielisks! Kāpēc gan mēs jau sen to neatklājām un neballējāmies tur? :/ Atgriežoties dzīvoklī izdzērām vēl pēdējos alus malkus un devāmies gulēt.  Pirms gulētiešanas vēl pārbaudīju e-pastu un izrādījās, ka kāds no maniem e-pastiem ir atbildēts. Tajā steidzami meklēja istabeni Skopelos salā.
Otrdienas rītā, kad piecēlos, meitenes jau bija devušās projām. Nomazgājos, izgāju mazliet pa pilsētu un atgriežoties piezvanīju uz vakar atbildēto darba sludinājumu. Tā  nu es dabūju darbu! Piezvanīju Marijai un sarunāju tikšanos skolā. Kad aizgāju uz skolu, satiku arī Deividu un sarunājām, ka viņš man vakarā piezvanīs un padzersim alu. Skolā sadabūju rokās arī Geriju, ar kuru sarunāju visu par dokumentiem un manu aizbraukšanu. Tā nu atvadījos gan no Marijas, gan Giorgiosa un devos pēdējās vakariņās. Tur redzēju smuko sporta zāles džeku, kuru pa dienu jau paspēju samulsināt smaidot viņam virsū. Vispār viņš ir nogriezis savus skaistos matus. :( Viņam bija skaisti, apmēram kādi 8 cm gari, viļņaini mati un viņš tos ir nogriezis! Nu kur tiem cilvēkiem ar skaistajiem matiem ir prāts, ka viņi nogriež vai kaut kā citādi sabojā savus skaistos matus?
Tā nu pēc vakariņām devos mājās un turpināju kārtot savu somu, līdz sapratu, ka ir jau teju pusnakts un Deivids man tā arī nepiezvanīja. <_< Tad nu paņēmu savus atlikušos alus un devos savā pēdējajā naksnīgajā pastaigā Serresas ielās, kas, protams, nonāca līdz akropolei, kur arī izdzēru savu alu un ap pulksten 2iem devos mājās.
Šorīt cēlos neilgi pēc 5iem, lai paspētu 7os uz autobusu uz Thessaloniki, lai paspētu 9os uz autobusu uz Volos, lai paspētu uz kādu laicīgi braucošu prāmi. :D Tā nu es visu paspēju un 17os ieradīšos Skopelos.
Vēl arvien nespēju noticēt, ka vairs neatgriezīšos Serresā. Tā pilsēta man ir kļuvusi ļoti mīļa! :( Tāda skumja sajūta, ka man vairs nav manas Grieķijas mājas. Un skumji arī pamest savus jaunos draugus. Marija jau vakar jau sāka plānot manas kāzas ar kādu bagātu grieķi, vislabāk no Thessaloniki vai Serresas, lai es neaizbrauktu projām un mēs varētu bieži tikties. :D Un man neļaus precēt nevienu no Krētas, jo tas ir tālu. :D

Tā nu ir beidzies mans Erasmus laiks, kas bija brīnišķīgiem piedzīvojumiem bagāts un neatkārtojams laiks. Novēlu katram, kuram ir iespēja, doties Erasmusā, lai redzētu un izdzīvotu mūsu skaisto un dažādo pasauli!

pirmdiena, 2011. gada 13. jūnijs

Vēl tikai nedēļa Serresā.

Lai gan rīt ir eksāmens, tomēr apnika tam mācīties un izlēmu iznākt uz balkona un pastāstīt, kā man iet.

Tātad pirmdienas vakaru beidzu ar mācīšanos. Mums bija trijās dienās jāizlasa grāmata par e-komersiju. Jau latviski to visu sapraast būtu grūti, kur nu vēl angliski!
Otrdien no rīta aizgāju uz tirgu un iepirku šādus tādus labumus – ķiršus, cukini, tomātus un mājražoto vīnu (1,5l pa 3 eiro :D ). Vispār man patīk, ka viņi var legāli tirgot mājražoto alkoholu. Vēl viens plusiņš Grieķijai!
Pēc tirgus apmeklējuma izlēmu aiziet uz skolu un pajautāt Sofijai, vaio viņa man nevar palīdzēt ar vasaras darba atrašanu. Aizgāju, un kabinetā bija tikai viņas slikiti angliski ruinājošaiss asistents, kurš teica, ka Sofija atgriezīsies pēc pusstundas un Agnese vispār šodien darbā neesot. Tā nu izlēmu aiziet pēc kafijas. Pasēdēju saulītē un padzēru savu karsto kafiju (kamēr visi grieķi dzer frappe un sēž ēnā) un pēc pusstundas devos atpakaļ uz Sofijas ofisu. Viņa vēl arvien nebija, tāpēc paliku koridorā un gāju pie loga, līdz no kāda kabineta dzirdēju kliedzienu: „Hi!”. Pārsteigta paskatījos kabinetā, un tur sēdēja Marija (meitene, ar kuru iepazinos apmēram pirms nedēļas skolā). Tā nu iegāju un sākām pļāpāt ar viņu un viņas darba biedru Giorgio. Apmainījāmies numuriem un feisbuk kontaktiem, un pēc kāda laika devos uz Sofijas kabinetu. Sofija, protams, pateica, ka neko nezina un nekādīgi man nevar palīdzēt un lai dodos uz Halkidiki. Tad nu gāju mājās un atkal man nesanāca mācīties, jo bija jāiet uz pēdējo tenisa nodarbību.

Man uz balkona dzīvo bezdelīgu ģimene. Jā, man tas bija jāiestarpina tieši šajā brīdī. :D

Pēc tenisa gan cītīgi ķēros klāt savām mācībām un nomācījos līdz apnikumam.
Trešdien atkal cītīgi mācījos, līdz man apnika sēdēt iekšā un izlēmu doties mācīties uz ieleju. Tad nu gulēju zālītē, dzēru alu un mācījos tur. Kad saule jau sāka iet lejup, devos uz ēdnīcu paēst un tadd mājās, lai mācītos (jeb mocītos) tālāk.
Ceturtdien tad beidzot bija pienāciss eksāmens un pēc eksāmena Azaria teica, ja gribam uzzināt atzīmes, tad mums vajag pagaidīt stundiņu. Tā arī darījām. Meitenes aizgāja uz kafejnīcu, bet es izlēmu aiziet uz skolas prakšu biroju un pajautāt, vai viņiem nav kāds daarbs priekš manis. Atstāju savus kontaktus un devos uz Marijas ofisu ielūgt viņu piknikā. Viņa gan atteica, jo viņai daudz jāmācās, bet teica, ka iespējams vakarā kaut kur dosies. Iepazinos arī ar viņas puisi un viņi teica, ka piezvanīs man, ja kaut ko darīs.
Tā nu bija man pienācis laiks doties pēc atzīmēm. Galu galā dabūju 8. :) Pēc tam visi kopīgi nofočējāmies (ak, jā, man jādabū bilde no Gintares un jāaizsūta Lindai :D ).Pēc tam devāmies mājās, lai pārģērbtos un dotos kopīgā piknikā. Marija man atsūtīja sms, ka tiekamies 22os pie seven spot (pretī manam dzīvoklim). Ap 20iem devāmies mājās un meitenes gāja uz ķīniešu restorānu, bet es devos mājās, lai pārģērbtos un dotos ballēties ar grieķiem.
Tā nu satiku Mariju un Giorgio (viņas puisi) un devāmies uz centru uz kafejnīcu. Mani izvadāja pa bāru ielu, lai iemācītu bāru nosaukumus. :D Tad nu sēdējām vienā bārā un dzērām alu. Atnāca arī citi 3 viņu draugi – divi dvīņu brāļi, kuri ir ķerti uz futbolu un fano par dažādām komandām, un vēl viens viņu draugs. Tā nu sēdējām un pļāpājām, līdz alus bija izdzerts un izlēmām doties uz citu bāru. Kad palūdzām rēķinu, izrādījās, ka man un Marijai nav jāmaksā, jo ir meiteņu diena, kad pirmais dzēriens meitenēm par brīvu. :D Tālāk gājām uz Voltu (vēl vienu bāru, kur jau biju bijusi iepriekš) un atkal izdzērām pa alum, pļāpājot pa futbolu un citām lietām. Tā nu rezultātā es nonācu mājās ap pulksten 3iem naktī.
Piektdien atkal devos uz skolu uz pie Marijas, lai viņa man palīdzētu atrast darbu. Atradām dažādus sludinājumus, kā arī ielikām manu CV vienā no grieķu darba meklēšanas lapām. Kad pabeidzām, iegājām Giorgio kabinetā un Marija viņam pastāstīja, ko darījām, līdz viens no viņa darba biedriem sāka ar mani runāt un teica, ka viņam esot viesnīca pie Bulgārijas robežas un lai atsūtu viņam savu CV, jo varbūt varēs man kaut ko atrast. :) Pēc tam kopīgi ar Mariju un Giorgio devāmies uz ēstuvi paēst. Atkal baudīju gardo grieķu virtuvi. :) Ap 17iem gājām prom, jo viņiem vajadzēja mācīties saviem eksāmeniem.
Vakarā devāmies uz vasaras bāru „Cuba” kopīgi ar visiem tenisa biedriem. Patiesībā šī bija vienīgā reize, kad tiešām sarunājāmies, jo tenisā vienīgi sasveicinājāmies. :D Vakars bija jauks, bet ap kādiem vieniem jau devāmies mājās, jo meitenes nākamā rītā devās uz Tuzlu, bet es ar Gariju, Godu un Indru braucām uz Alistrati alām, kuras ir 3 miljonus gadu vecas stalaktītu un stalagmītu alas.
Nu jā, sestdien 9os Garijs bija klāt un braucām uz Alistrati. Vispirms apskatījām kanjonu un tad devāmies alās. Alās bija tāda mistiska sajūta. Nekad neko tādu nebiju redzējusi. Alas tiešām bija pasakaini skaistas! Tikai žēl, ka tur nedrīkstēja fotogrātēt, jo tas rada siltumu un varētu izbojāt alas mikroklimatu. Pēc tam devāmies uz vīna darītavu netālu no Drāmas. Tur satikām dažus Garija draugus (arī pasniedzējus) un izstaigājām skaistus vīna pagrabus un degustējām vīnu. Es atkal gribu savu vīna darītavu! Pēc tam devāmies uz kādu ciematiņu pusdienās un atkal baudīju dažnedažādus gardus grieķu ēdienus. Pēc pusdienām devāmies uz kādu kafejnīcu, lai padzertu kafiju. Tur arī mazliet pastaigājām gar upi. Garijs ir tāds nūģis! Viņam visu laiku bija bail, ka mums iekodīs čūskas. :D Pēc pastaigas viena no Gerija draugu sievām teica, ka ļoti labi var redzēt mūsu un grieķu meiteņu atšķirības – viņas nekad nepiekristu doties pastaigā gar upi (drošvien tik pat bailīgas, kā Garijs :D ). Tā nu jau bija diezgan vēls un devāmies atpakaļ uz Serresu.
Vakarā devos mazā pastaigā līdz kalnam, bet tur bija kaut kādas svinības (visticamāk kāzas), tāpēc negāju uz savu vietiņu. Mazliet pastaigāju un gāju mājās gulēt.
Svētdien 8os no rīta ar busu braucu uz Tuzlu (tā ir tuvākā jūrmala (aptuveni 70 km)), lai satiktu meitenes un kopīgi pasauļotos un papeldētos. Bet protams, ka svētdiena bija ļoti apmākusies un sauļoties nācās caur mākoņiem, kā arī nedaudz lija. Kamēr mākoņu bija mazāk, sauļojos, bet vēlāk, kad jau sāka līt, gāju peldēt. Vakarā, kad atbraucu mājās, sapratu, ka, lai gan nebija saules, esmu diezgan iedegusi. :) Sasmērējos ar krēmu, paskatījos filmu un gāju čučēt.
Šodien diezgan daudz lasīju, jo rīt ir eksāmens. Nepatīkams pārsteigums bija tas, ka šodien viss ir ciet, jo atkal kaut kādi grieķu svētki. Bet man nav piena!

Tas nu arī pagaidām viss. Darbu vēl atradusi neesmu un piektdien jau ir pēdējais eksāmens. Kaut nu man izdotos kaut ko atrast...

otrdiena, 2011. gada 7. jūnijs

Sesija jau sākusies!

Neticami, ka jau pienākusi sesija! :(

Bet nu jā, otrdiena iesākās tā paagri, jo vēlējos ieiet dušā un aiziet uz otrdienas ielu tirgu pirms skolas. Tirgū nopirku 1,5 kg ķiršu pie tās pašas pārdevējas, pie kuras iegādājos ķiršus iepriekšējā nedēļā. Viņa mani uzreiz atpazina un ielika man vairāk ķiršus, kā arī vienu lielu, gardu aprikozi! :) (Vai šī zeme ar saviem augļiem nav lieliska (Jā, zinu, ka pārāk jūsmoju par Grieķiju, bet man te vienkārši ļoti patīk un viss liekas lielisks.))  Nopirku arī tomātus un sīpolus ar lokiem, lai varu pagatavot salātus. ^^ Aizgāju mājās un visu noliku, un tad jau devāmies uz skolu. Gandrīz atkal aizmigu Gerija lekcijās (Ak, jā, viņa īstais vārds ir Garyfallos, kas latviski būtu Krustnagliņš. XD ), jo viņa lekcijas ir drausmīgi garlaicīgas. :D Vasilaki mūs palaida mazliet ātrāk, jo bijām jau visu izņēmušas. Raminta un Martina aizbrauca ar Vasilaki uz Thessaloniki, bet mēs devāmies pusdienās. Tā kā Margaritai sāpēja galva, viņa nenāca mums līdzi uz tenisu. Lai gan tenisā visu laiku spēlēju ar sienu, tomēr biju pamatīgi pārgurusi un ļoti atveldzēja nelielais lietus. Pēc tenisa Kristos (viens no treneriem, kurš labāk runā angliski (otrs arī ir Kristos. XD)) mūs pārveda mājās. Vakarā atkal devāmies uz centru pasēdēt zālītē un iedzert pa aliņam.
Nākamā dienā Vasilaki mums parādīja dažus eksāmena jautājumus, lai mums nebūtu tik grūti. :D Vakarā mums bija arī pēdējā lekcija ar Kikī. Vispār gan Kikī, gan Vasilaki ir tik jaukas, ka trešdienās vienmēr bija prieks doties uz skolu. Gribētu vairāk tādu pasniedzēju!
Vakarā paņēmu aliņus un devos uz centru sadzert ar Madaru, Līgu, Kārli un Elvu, bet internets nepavilka, tāpēc pļāpājops ar Ievu. (Tikko atcerējos, ka sāku runāties ar Julianu un viņš gribēja nomainīt datorus, bet vēl līdz šim brīdim nav man uzrakstījis. :D ) Tā nu vakarā pirms sava pirmā eksāmena sēdēju centrā un izkratīju sirdi Ievai. Ak, kā es gribētu, lai mēs abas te varētu būt nākamā semestrī! ;(
Bet nu jā, nākamā rītā bija mans pirmais eksāmens – eksāmens grieķu valodā. Nu, uzminiet, cik dabūju? 10! I’m fluent Greek! XD Bet jā, es tak varu pateikt pilnīgi bez akcenta: Δεν καταλαβαίνω ελληνικά, αρε, μαλακα! :D
Azaria mūs palaida mazliet ātrāk, lai varam aiziet paēst un vēlāk doties uzspēt tenisu. Ēdnīcā satiku Deividu, kurš jau bija paspējis pazaudēt čeku ar manu e-pastu. :D Paprasīju, vai viņš sestdien būs Thessaloniki, bet teica, ka palikšot mēnesi te. Tenisā mēs ar Margaritu spēlējām kopā ar diviem grieķu puišiem. Tas bija smieklīgi. Un, jā, katrs otrais vārds bija „malaka”. :D Kad pārnācu mājās, feisbukā sarunāju visu ar Aleksandru par došanos uz Thessaloniki (es viņam trešdienā paprasīju, vai viņš negrib būt mans gids sestdien, un viņš piekrita). Vakarā devāmies atkal uz centru svinēt Ramintas dzimšanas dienu. Sēdējām atkal uz deķiem zālītē, dzērām alu, vīnu un tsipuro, kā arī pasūtījām picu. Lieliska ballīte. :) (Ak, jā, un atkal satiku Deividu. :D ) Pēc ballītes ap 3iem naktī sāku feisbukā sarakstīties ar Jāni (Ioanni (vienu no puišiem, ar kuriem iepazinos uz kalna)), jo mums abiem nenāca miegs. Viņam neiedomājos uzprasīt, vai viņš sestdien būs Thessaloniki, jo automātiski pieņēmu, ka viņš būs Serresā.
Piektdien biju mazliet izgājusi pa centru. Vakarā bija tāda kā maza atvadu ballīte leišu puikām, jo viņi aizstāvēja savus bakalaura darbus (visiem 10) un sestdienas rītā gatavojās doties prom. Tā nu mazliet sadzērām, un viņi devās uz centru satikt vienu lietuviešu sievieti, kurai nejauši vienu dienu uzskrējām virsū uz ielas (viņa te dzīvo jau 4 gadus kopā ar savu grieķu draugu). Es izgāju mazā pāris stundu vakara pastaigā pa Serresu un uz kalnu un devos čučēt, jo nākamā rītā 9os gribēju braukt uz Thessaloniki.
Naktī man likās, ka dabūšu sirdstrieku, jo mani piedzērušies leiši centās ienest dīvānu no balkona uz viesistabu visu laiku to sitot pret manas istabas sienu. :D Bet nu jā, pēc laiciņa atkal aizmigu un 7os zvanīja modinātājs, kuru nospiedu un piecēlos pēc 40 minūtēm. :D Ātrti ieskrēju dušā, saģērbos un atvadījos no Žilvena, kurš jau bija piecēlies un liku pateikt attā arī Tadam un Mindaugam, un skrēju uz busu. (Starpcitu, ja kāds dodas uz Šauļiem, dodiet man ziņu. Pie Tada ir manas mantas, kuras kaut kā jānogādā Liepājā.)
Pēc pusotras stundas, pa ceļam mazliet miguļojot, nonācu Thessaloniki. Aleksandra nekur nebija. Zvanīju viņam un viņš teica, ka es tak viņam nepiezvanīju ātrāk un viņš vēl ir gultā (Tie taču ir grieķi! Vajadzēja man iedomāties, ka viņi nav punktuāli un , ja kaut kas ir sarunāts pirms pāris dienām, tad tas vairs nav spēkā.) Bet nekas, Aleks man deva instrukcijas, kas man jādara un sarunājām satikties centrā. Tā nu braucot ar busu uz centru, sāka nenormāli līt. Bet, kad buss sasniedza manu pieturu, lietus apstājās un visu dienu vairs nelija. Tad kādu brīdi pastaigāju apkārt, līdz ieradās Alekss un ļoti atvainojās, bet attaisnojās ar to, ka ir grieķis. :D Tā nu sākās mana ekskursija pa Thessaloniki. Tā sākās pie Kamara, kas ir milzu arka (man likās, ka tās ir paliekas no akvedukta, bet Alekss gan teica, ka nē (būs jāiečeko)). Tālāk nostaigājām gar pils drupām un devāmies uz Balto Torni, kurš ir bijis tāds kā cietums, kur daudzi tikuši nogalināti, bet lai cilvēkiem neliktu domāt par tā pagātni, pārkrāsots balts – tātad labs. Vēlāk gar kanālmalu devāmies uz veco ostas teritoriju, kur tagad ir klubi (līdzīgi kā Liepājā izveidoti vecās noliktavās, tikai tie ir tādi tuc-tuc klubi). Pa ceļam redzējām arī strādnieku streiku, kuri cīnās par savām tiesībām. Tad Alekss mani izveda cauri rokklubu ieliņām un turku rajonam, kurā atradās arī tirgus. Vispār Thessaloniki ir tik ļoti pārsteidzoša un aiz katra stūra ir sajūta, it kā nonāktu pilnīgi citā pasaulē. Bet jā, man paveicās ar gidu, jo leišu meitenes pēc tam teica, ka neko par tādām vietām nezina, kur biju es, lai gan ir bijušas Thessaloniki. Bijām arī Aristotelus laukumā, pēc kura formām ir izveidota Absolut pudele. Vēlāk satikām arī Aleksa draugus, ar kuriem pasēdējām kafejnīcā, lai padzertu kafiju. Tā nu pēc kādas stundas devāmies satikt citus draugus, kas dzēra kafiju citā vietā un devāmies kopīgi apēst pa kādam giros pita. :D Vispār sajutos kā īsts grieķis un izbaudīju halara. Tā nu mēs lielu daļu dienas vienkārši sēdējām kafejnīcās, dzērām kafiju un pļāpājām. Un tāda ir īsta grieķu studenta brīvdiena - χαλαρα! Ak, man tik ļoti pietrūks šī bezrūpība un slionkošana!
Vēlāk devāmies arī uz Aristoteli Universitātes kampusu. Alekss man pastāstīja, ka universitātes teritorija ir kā patvērums no policijas. Policijai nav atļaujas ieiet universitātes teritorijā, pat ja tur notiktu slepkavības. Tāpēc universitātes teritorijā no vienas puses ir patvērums (piemēram, streiku un sacelšanos laikā), bet tajā pašā laikā arī bīstamākā vieta (jo policijai nav atļauts ieiet pat tad, ja kāds tiek galināts). Un lai gan ta bija sestdiena, milzīgajā universitātes kampusā bija daudz studentu, kuri gan vienkārši izklaidējās, gan mācījās. Un tā ejot un pļāpājot pēkšņi likās, ka redzu kādu pazīstamu seju. Apstājos un skatījos virsū, līdz abi viens otru atpazinām un sākām smaidīt. Tas bija Ioannis! Likās tik neticami, ka es, kas pazīst kopumā kādus 30 grieķus, satieku kādu pazīstamo 2 miljonu pilsētā. :D Tā nu viņš pie mums pienāca un abi neizpratnē skatījāmies viens uz otru. Skumji, ka neiedomājos viņam uzprasīt pirms pāris dienām, kad runājāmies feisbukā, vai viņš būs Thessaloniki. Bet jā, sarunājām, ka viņš man noteikti piezvanīs, kad būs Serresā un aiziesim kopīgi iedzert kādu alu. Vēl arvien nespēju noticēt, ka viņu satiku. :D Tad nu atvadoties vēlreiz piekodināju man piezvanīt un ar Aleksu devāmies tālāk pastaigā pa Thessaloniki. Bijām izstāžu zāļu teritorijā, atkal pastaigājām gar krastmalu un jau bija pienācis laiks man doties uz autoostu. Ak, jā, es Aleksandram uzdāvināju Rīgas melno balzāmu, kuru paņēmu no mājām. Mana diena Thessaloniki bija tiešām izdevusies, jo man bija lielisks gids, kas varēja gan pastāstīt, gan parādīt. :)
Autoostā mans buss man aizgāja acu priekšā, bet labi, ka pēdējais buss bija pēc stundas 22os (labi, ka satikām Jāni, kurš man šito pateica, savādāk būtu devusies mājās ātrāk un neredzētu visu to, ko redzēju). Autobusā gandrīz visu laiku gulēju, jo biju diezgan nogurusi pēc šīs dienas. Pārbraucot mājās Gintare man pateica, ka ļoti priecājas mani redzēt, jo esot bijis ļoti jocīgi, ka tagad dzīvoklī esot bijušas visu dienu tikai divatā, jo puiši jau arī bija prom. Drīz gāju gulēt, jo biju tiešām nogurusi.
Svētdien visu dienu pavadīju mācoties un lasot prezentācijas priekš saviem 2 pirmdienas eksāmeniem.
Šodien arī bija 2 pirmie īstie eksāmeni. Pēc tiem kopā ar Vasilaki devāmies uz centru un baudījām kopīgas pusdienas – grieķu salātus, ceptu fetas sieru, ceptu baklažānu, sēņu salātus un grillētu gaļu. Viss bija tiešām lielisks. :) Pēc tam devāmies arī iedzert kafiju un tad jau devāmies mājās, lai mācītos savam nākošajam (un grūtākajam) eksāmenam, kas būs ceturtdien.

Nu tad veiksmi man sesijā!