sestdiena, 2011. gada 16. jūlijs

Tā nu tagad dzīvojos

Man šodien paliek 20 gadi un 10 mēneši.

Nu jau vairāk kā 3 nedēļas esmu Skopelos salā, Limnonari pludmalē un strādāju mazā viesnīciņā ar 10 istabām par istabeni. Darbs it kā nav grūts, bet paņem visu dienu, jo man ir jātīra istabas, jāmazgā un jāgludina veļa, kā arī jāsakopj viesnīcas apkārtne un jādara visādi mazie darbiņi. Nu jā, būtībā es daru visu. :D
Lai gan esmu nogurusi un man sāp muskuļi, kā arī šijā karstumā nav viegli ātri strādāt, tomēr man te patīk. Mani priekšnieki ir lieliski! Pret mani izturass tiešām labi – kārtīgi baro (ar tevernas ēdieniem), palīdz, ja man ir par daudz darba un vispār ir ļoti draudzīgi.
Protams, ir skumji, ka netieku sauļoties, kaut dzīvoju 50m no brīnišķīgi skaistas pludmales, kuru ieskauj kalni. Tomēr dažas dienas, kad bija mazāk darba, izbrīvēju sev stundiņu dienas vidū, lai mazlietiņ pagulētu saulītē. Peldēt gan eju katru dienu. Un tagad ūdens kļūst arvien siltāks un siltāks, jo nu jau 2 nedēļas šeit nav manīts neviens mākonis. Patiesībā nu jau ūdens vairs neveldzē – silts kā pusdzisušā vannā. :D
Nu jā, mana priekšnieka Kostas brālim tepat blakus pieder taverna, no kuras man katru dienu nes gardus grieķu ēdienus. Reizēm vakaros eju arī iedzert kādu alu vai ieēst saldējumu. Tas viss man ir par brīvu. Jocīgi, bet tomēr neeju tur katru dienu. :D Patiesībā pat diezgan reti, jo liekas kaut kā stulbi tur vienai sēdēt un dzert. Tur par viesmīlēm strādā 2 leišu meitenes, tomēr man īsti ar viņām arī nav ko runāt. Pat ja cenšos iesākt kādu sarunu, tā drīz vien apraujas – nu kā jau ar leišiem. :D Bet patiesībā viņas ir visai dīvainas – viņas meklēja darbu tieši Grieķijā, taču viņām nepatīk ne sauļošanās, ne peldēšanās, ne pludmale kā tāda. Kāda jēga tādiem cilvēkiem meklēt darbu Grieķijā pludmales bāros?
Tā nu es te viena pati dzīvojos un reizēm parunājos ar kādiem tūristiem. Vislieliskākā un iedvesmojošākā saruna man bija ar kādu austrālieti. Viņš būtībā ir no Jaunzēlandes, bet pameta mājas, kad viņam bija 20 un nekad vairs neatgriezās. Pirmos 5 gadus viņš ceļoja pa pasauli un strādāja dažādus darbus. Pēc tam viņš izlēma, ka pietiek un devās uz Austrāliju, lai strādātu tur. Tā nu viņš strādāja un sapelnīja naudu gan mājai, gan zemei un nu viņam ir pašam sava saimnniecība un daudz naudas. Vispār mani viss šis stāsts iedvesmoja un nu es gribu doties uz Austrāliju. Austrālija ir lieliska! Tur vienmēr ir vajadzīgi darbinieki un algas ir nesliktas. Kas zina, varbūt kādudien arī došos tur. :)
Reizēm arī sazvanos vai parunājos internetā ar saviem grieķu un, protams, arī latviešu draugiem. No šejienes prom visticamāk došos augusta beigās vai septembra sākumā uz Thessaloniki un tad ar busu uz mājām. Ceru, ka sanāks pāris dienas pa Thessaloniki padzīvoties, lai varu atvadīties no saviem grieķu draugiem pirms došanās prom. Un tad pavadīšu 2 dienas autobusā. :D

Tā nu man te iet. Vieta ir tiešām pasakaini skaista, tikai žēl, ka nesanāk redzēt citas salas vietask, jo kopš atbraucu neesmu bijusi ārpus Limmnonari. Bet gan jau! Man vēl ir laiks. 

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru