Kā gan es varēju aizmirst uzrakstīt par Deividu?

Kā es varēju iepriekšējoreiz aizmirst uzrakstīt par Deividu??? :O

Tātad neliels atskats pagātnē: Ceturtdien, 19.maijā, pirms manas prezentācijas meitenes aizgāja uz skolas kafejnīcu, bet es paliku mūsu auditorijā, jo nekur tādā lietū negribēju iet. Pie manis ienāca kāds puisis un sākām pļāpāt. Protams, kā jau visi cilvēki, arī viņš man pajautāja, no kurienes esmu. Un brīdī, kad pateicu, ka esmu no Latvijas, viņš sāka pārsteigti smaidīt un teica, ka viņa vecmāmiņa arī bijusi latviete. Man bija tik nenormāli liels pārsteigums! Nekad nedomāju, ka kaut kas tāds varētu Grieķijā, kur nu vēl Serresā, atgadīties! Viņš gan nerunāja latviski, toties runā gan angliski, gan krieviski, gan, protams, grieķiski (visticamāk arī gruzīniski, jo būtībā ir gruzīns) un vēl māk mazliet vāciski. Vispār viņš ir ļoti talantīgs, jautrs un draudzīgs puisis. Deivids pastāstīja, ka šad tad ir bijis arī Latvijā, jo  viņam tur ir daudz radu. Un tagad man pasakiet, kā es varēju aizmirst par viņu uzrakstīt iepriekšējoreiz?

Atpakaļ tagadnē:

Svētdiena pagāja diezgan daudz slinkojot, bet vakarā atkal devāmies uz centru sēdēt zālītē un dzert retsinu ar kolu, kā arī graust siemītes. Ar mums bija arī Panos (puisis, kurš bija erasmusā Lietuvā), tātad vismaz runājām angliski, jēj! :)

Nākamā rītā Gerijs nevadīja mums lekcijas, bet bijām skolā un strādājām patstāvīgi. Gerijs nebija, jo Serresā ieradās divi viespasniedzēji –  no Somijas, kā arī no... nu uzminiet! Jā, Latvijas!!! Vakarā mums bija erasmus vakariņas kopā ar skolas vadību un viespasniedzējiem. Tad arī iepazinos ar pasniedzēju Ābeli no LiepU. Tā arī visu vakaru nopļāpājām un labi paēdām (īstas grieķu vakariņas! ^^ ).

Nākamā dienā apsolījos pasniedzējai palīdzēt ar angļu valodu, kamēr viņa vadīs biznesa spēli grieķu studentiem.  Uz spēli ieradās 6 grieķu studenti (tostarp arī Deivids (liels bija mūsu pārsteigums atkal vienam otru satiekot :D ) un Agnese (meitene, kura strādā erasmus telpā kopā ar Sofiju)).; Tātad, kopā ar mani, bijām 7 dalībnieki. Spēle ilga apmēram no 10iem līdz ~15.30, tomēr laiks pagāja visai ātri. Biju vienā komandā ar Deividu (latviešiem tak jāturas kopā!), Agnesi un Stavrosu. Pretējā komandā bija 2 puiši un meitene (Alexis, Nikos un Stavroula). Un kurš uzvarēja? Mēs! ^^ (Lai gan izdarījām vienu kļūdu, kuras dēļ mūsu uzvara nebija pilnīga (un es teicu lai tā nedaram, bet neviens manī neklausījās. :D ).

Pēc spēles Gerijs mūs ar pasniedzēju aizveda uz restorānu, kur jau reiz biju ar Geriju bijusi. Ēdām mussaku (gaļas un baklažānu sacepums), kura bija patiešām lieliska! Pēc pusdienām Gerijs devās prom un mēs gājām nolikt mantas, lai es varētu kārtīgi izrādīt pasniedzējai pilsētu. Pastaigājām pa centru, aizgājām uz akropoli, kur mazliet pasēdējām kafejnīcā, un pa ieleju nācām atpakaļ uz centru, kur paēdām vakariņas (grieķu salātus).

Nākamā rītā palīdzēju pasniedzējai nokļūt augstskolā (jo nezinātājam Serrresā apmaldīties ir diezgan vienkārši), jo vajadzēja nokārtot dažus dokumentus. Gerijs arī izrādīja visu augsstskolas campus, kā arī nokļuvu erasmusniekiem paredzētajās kojās. Lai gan VeA kojas ir vienas no labākajām (ja ne pat labākās) kojām Latvijā, tad tās pilnībā nobāl Serresas erasmusnieku koju priekšā. Katrā istabiņā bija 2 gultas ar īpašu gultasveļu, kas radīta, lai sniegtu visaugstāko komfortu. Katrā istabā bija arī 2 galdi un krēsli, kas izveidoti īpašā augstumā, lai studenti varētu justies ērti. Pie logiem bija īpaša auduma aizkari, kas nodrošina ideālu gaismu telpās (lai nav ne par gaišu, ne par tumšu). Arī katrai istabai ir sava vannasistaba ar tualeti un vannu. Kojas ir 2 stāvos un katrā stāvā ir atpūtas telpa ar melniem ādas dīvāniem, skaistiem koka galdiem, kā arī ledusskapis un mikroviļņu krāsns. Izklausās labi, vai ne? :D

Pēc erasmus koju apskates devāmies atpakaļ uz pilsētu. Un ko mēs satikām ceļā no skolas? Deividu! :D (Nesaprotu, kā visus iepriekšējos mēnešus varēju viņu nesatikt. :D Lai gan drošvien vienkārši nepamanīju.) Mazliet papļāpājām, taču viņam bija jāsteidzas uz lekcijām. Tā nu devāmies ar pasniedzēju mazliet pa veikaliem un tad sarunājām, ka satiksimies vakarā. Pārejot mājās atvēru e-pastu un mana sirds gandrīz apstājās... Nu ja, es nevaru palikt uz vēl vienu semestri. ;( Pirmo reizi Grieķijā man sāka birt asaras, kuras nevarēju apstādināt. :( Bija sajūta, ka visi mani sapņi un cerības vienā brīdī sabruktu atstājot nepiepildāmu tukšumu. Tajā brīdī sapratu, cik ļoti mīlu šo pilsētu un šo valsti. Serresa manā sirdī vienmēr ieņems īpašu vietu. Protams, ka pietrūkst ģimenes un draugu, kā arī Liepājas, tomēr, lai cik dīvaini tas nebūtu, negribas atgriezties. Šeit viss ir tik vienkārši! Šeit ir halara! Cilvēki vienmēr ir laipni un smaidīgi, vienmēr vēlas parunāt, lai gan pat nesaprot angliski, visi ir izpalīdzīgi un draudzīgi un nekad nepateiks neko sliktu. (Un lielākai daļai puišu ir bārdas (jā, tā ir viena no svarīgākajām lietām dzīvē. XD )) Šeit nekad nav bezpalīdzības un izmisuma sajūtas. Šeit ir silti un labi, kā arī esmu iemīlējusi kalnus. Nespēju iedomāties atkal savu dzīvi Latvijas līdzenumos. Kā gan varēšu dzīvot naktīs neaizejot uz akropoli, no kuras tik skaisti nolūkoties uz naksnīgo pilsētu? Kā gan varēšu dzīvot valstī, kurā ir aizliegts uz ielas atrasties ar atvērtu alus pudeli un pīpēt ūdenspīpi? Kā varēšu izturēt aukstumu un nelaimīgo latviešu izmisušos un bezcerīgos skatienus? Kā varēšu atgriezties normāla latvieša strespilnajā ikdienā? Nezinu...

Tā nu pagāja kāds laiciņš, līdz spēju nomierināties. Tad arī gājām satikties ar pasniedzēju. Atkal pasēdējām kādā kafejnīcā un ēdām grieķu salātus. Tā nu pasēdējām līdz kādiem 23iem un devāmies prom. Vispār šeit ir interesanti laika apstākļi – jau nedēļu pa dienām ir ļoti karsti un saulaini, bet vakaros ir pērkona negaiss.

Ceturtdien skolā satiku Alexi no otrdiuenas spēles. Tā nu nopļāpājām kādu stundu vai vairāk. Iepazinos arī ar dažām meitenēm, kuras Alexim ir labas draudzenes. Azaria starplekciju pārtraukumā satiku arī Alexandrosu (pirmo cilvēku, ar kuru iepazinos skolā). Papļāpājām un viņš nosolījās apjkautāties māsai, vai viņai nevajag kādus vasaras strādniekus (viņa strādā kaut kur uz salām). Tā nu man tagad ir mazliet lielākas cerības kaut ko atrast. :)

Piektdiena paskrēja nemanot. Pat nezinu, kur tā palika. Pa dienu biju izgājusi mazliet iepirkties (nopirku 2 blūzes un svārkus :D ) un vakarā aizstaigāju līdz akropolei, lai baudītu skaisto skatu no augšas uz naksnīgo pilsētu.

Nākamā dienā beidzot kārtīgi ķērāmies klāt esejai. Izdarījām diezgan daudz un gājām gulēt ap 3iem naktī.

Svētdien mums bija jādodas uz Stefānijas (grieķu vlodas pasniedzējas) bērna kristībām. Tagad beidzot viņas meitiņai ir vārds – Maria Anna. Uzdāvinājām lielu, skaistu lāci. Pēc ceremonijas jau devāmies prom, kad pamanījām, ka Stefānijas tētis mūs sauc. Viņš mūs aicināja uz mielastu. Viņš runāja vāciski un beidzot varēju mazliet izmantot savas vācu valodas zināšanas (ja manas skolotājas mani būtu dzirdējušas, nomirtu no kauna par manu vācu valodu :D). Bet jā, pēc šīs daļēji angliski, daļēji vāciski parunāšanas bija grūti saprast kurā valodā runāju. :D Toties, lai cik draņķīga būtu mana vācu valoda, visu varējām kārtīgi sarunāt un nokļuvām arī mielastā. Tur gan kārtīgi un gardi paēdām, gan kārtīgi un gardi padzērām. :D Sākumā mums pasniedza maizi, tsatsiki un kaut kādu fetas masu, baklažānus ar riekstiem un ķiplokkiem, grieķu un cēzara salātus. Pēc tam mums visiem pasniedza ceptas siera bumbinas un frī kartupelīšus, pēc tam piedāvāja, ko vēlamies - trīs dažāda vaida gaļas ar rīsiem un kartupeļiem. Rezultātā bijām pilniu. :D Pa starpai dzērām arī Uzo un divu veidu vīnus – balto un sarkano, kurš šķiet bija mājas vīns. Mājās devāmies mazliet jautrā garastāvoklī un kārtīgi paēduši. Jauks iesākums pirms esejas rakstīšanas. :D Jā, vakarā turpinājām eseju.

Šorīt atkal bija Gerija lekcijas un uzminiet, ko satiku skolas kafejnīcā pārtraukuma laikā? Protams, ka Deividu! :D Atkal jauki papļāpājām un apmainījāmies kontaktiem. Patiesībā Deivids ir vienīgais cilvēks, kuru tiešām arī pēc erasmus es varētu kādreiz satikt, jo viņš grib doties erasmusā uz Latviju.

Šovakar piebeidzām savu eseju, tāpēc es atļāvos sevi mazliet palutināt ar halvu un citiem  gardumiem. :) Un sapratu, ka vienu latviešu paradumu es gan laikam nespētu izskaust – skatīšanās uz cenām un cenu salīdzināšana dažādos veikalos, lai atrastu visizdevīgāko variantu. Lai gan tas pat īsti nav latviešu paradums, bet gan mana rakstura un paradumu iezīme.

Tāda nu bija šī pārsteigumu pilnā nedēļa – gan labi, gan pavisam nejauki pārsteigumi. Bet ko nu tur daudz. Ticu, ka viss, kas notiek, notiek  uz labu! Kas gan zina, kur dzīve mani aizvedīs...

Pirmais ieraksts pēc apokalipses.

A divīzijā noturējāmies, Eirovīzija pagājusi un passaules gals arī pārdzīvots. Nu tad mazliet sīkāk par to un vēl šo to.

Tātad turpināšu ar piektdienu, 6.maiju. Pusdienlaikā atkal satiku savu varoni (nekādīgi nespēju atcerēties viņa vārdu :D ). Tā nu paēdām un papļāpājām un tad atvadījāmies. Tā kā bija jauka diena, devos pastaigā. Bet vispār visa tā nedēļas nogale bija diezgan nejauki lietaina, bet vismaz bija iemesls sēdēt mājās un gatavot savu prezentāciju. :D

Pirmdienā Gerijs mums iedeva jaunu uzdevumu – jāveido internetveikals. Diezgan grūti saprast, ko viņš tur grib redzēt.

Otrdien atkal beidzot bijām uz tenisu. :) Martina vairs uz tenisu neiet, jo viņai nepatīkot. Raminta arī nebijaa, jo izrādās, ka viņai ciemos brauca brālis un 2 draudzenes. Tā kā vakarā bija eirovīzija, mani leiši devās to skatīties pie viena Vaivas (es sākumā domāju, ka viņa ir Baiba) drauga. Es to darīju mājās pie datora. :D Tā nu ar Klintu un Julianu pārvērtām twitteri par mūsu čatrūmu un Lindiņa pēc tam mūs ienīda, jo ierakstu bija tiešām daudz. :D

Nākamā dienā izrādījās, ka Žilvenam ir dzimšanas diena (23). Visi leiši devās piknikā. Vakariņu laikā satiku Godu (leišu meiteni, kuru biju satikusi tikai vienreiz). Mēs viena otru nepazinām, bet saskatījāmies tikai tad, kad ēdnīcas personāls ar mums runāja angliski. Sapratām, kas esam, un sākām pļāpāt. Viņa bija kopā ar vienu savu grieķu draudzeni. Goda te ir jau otro reizi. Iepriekš viņa bija tieši pirms gada un bija vienīgais erasmusietis. Tā nu apmainījāmies kontaktiem un gāju mājās, jo sākās lietus. Pēc kāda laika pārradās arī leiši un vakarā vienā brīdī Žilvenas pienāca pie manis un teica: „Get ready, we will drink.” Sasmējos un teicu, ka gatavošos. Tā nu pie mums ieradās arī Pārējie leiši un Ramintas draugi. Ballīte bija diezgan paskaļa un kāds izsauca policiju. Pieklusām un durvis neartvērām. Tā nu pēc brīža turpinājām ballēties. Līdz beigām palikām tikai es, Tadas, Mindaugas, Goda un Irēna (3 leišu meitene, kuru nepazinu). Nākamā dienā Azaria teica, ka mēs izskatoties nogurušas. :D Vakarā atprasījāmies arī Kikī, jo baigi ilgi citādāk būtu jāgaida uz viņas lekciju. Devāmies mājās un gulējām. :) Vakarā atkal skatījāmies eirovīziju un čatojām twitterī. Nākamā rītā mani dzīvokļa biedri, Raminta un viņas ciemiņi devās uz Tasos (tuvāko salu). Vismaz šoreiz viņi atstāja zīmīti. :) Piecēlos diezgan pavēlu un izlēmu doties pastaigā. Tā nu nostaigāju apmēram 30 km un mājās atgriezos īsi pirms 21iem. Nākamā dienā mazliet pablandījos pa pilsētu līdz man piezvanīja Martina. Nemaz nezināju, ka viņa arī nav prom. Viņa gribēja nākt izmazgāt drēbes. Tā nu īsi pēc 17iem viņa ieradās. Pēc tam atnāca arī puiši, lai pēc viņas izmazgātu savas drēbes. Martina aizgāja ātrāk. Tā kā bija eirovīzijas fināls, tad puiši palika un skatījāmies to kopīgi mūsu virtuvē. Pēc visām dziesmām prom devās arī viņi. Un uzaicināja mani nākamā dienā ar viuņiem doties uz ralliju.

Svētdien pusdienlaikā devāmies uz ralliju. Mums pievienojās arī Irēna un Goda. Izrādījās, ka rallijs maksā 20 eiro un izlēmām, ka nemaz negribam to redzēt (nu vismaz ne par 20 eiro. :D ) Tā nu paspēlējām mazliet basketbolu un devāmies mājās. Tā kā bija skaista diena, izlēmu, ka gribu vēl kaut kur pastaigāt un aizgājju pastaigā gar upi. Atradu tur tiešām skaistas vietas un vakarā, kad jau metās tumšs, devos mājās. Pusnaktī atkal aizstaigāju uz akropoli, jo nākamā dienā mums nenotika lekcijas, jo meitenes vēl nebija mājās no Tasos.

Nākamā dienā izlēmu pēc pusdienām doties mazliet pasauļoties. Bet protams, ka brīdī, kad nonācu vietā, kur varētu pasauļoties, laiks apmācās un nācās doties mājās. Nākamā dienā atkal pēc lekcijām devāmies uz tenisu. Vakarā cītīgi gatavojos prezentācijai. Nākamā diena arī vairāk vai mazāk pagāja mācoties un gatavojoties prezentācijai. Vēl trešdien uzzināju, ka sestdien gaidāms pasaules gals – tātad atlikušas 3 dienas.

Ceturtdien beidzot bija pienākusi mana prezentācijas diena. Noprezentēju un liekas, ka bija tīri labi. Vakarā ar Margaritu, Gintari un Ramintu paņēmām alus un iesākām mūsu apokalipses gaidīšanas ballīti 2 dienu garumā. :D

Piektdien pie mums atkal ieradās Raminta un gatavojām pusdienas. Vispār jocīgi, ka šīs pirmsapokalipses dienas visu darījām kopā. :D Iznesām uz balkona vienu no dīvāniem un tagad mums ir lieliska ballīšvieta uz balkona. Vēlāk es ar Margaritu un Gintari devāmies pie upes piknikā un spēlējām Uno un volejbolu. Vakarā devāmies pa klubiem, jo gribējām padejot, bet nekur nekas nenotika, tāpēc vienkārši pasēdējām Voltā. Satikām arī Aleksandru un viņš pasēdēja ar mums. Ap 3iem devāmies mājās.

Sestdien arī gribējām doties piknikā, bet bijām pārāk slinkas. Vispār piektdien sākās ļoti skaists laiks un visu laiku kārtīgi cepī. :) Sēdējām uz balkona un slinkojām, līdz puiši mūs paaicināja doties spēlēt volejbolu. Pāris stundas paspēlējām volejbolu un izlēmām vakarā aiziet uz ķīniešu restorānu. Paēdām tur un, dodoties atpakaļ, nopirkām arī saldējumus. Pilsētas centrā pasēdējām un tos apēdām un izdomājām, ka varam nākt vakarā te. Pārgājuām mājās, paņēmām mūsu retsinu (kaut kas vīnveidīgs) un kolu un devāmies uz centru. Tur sēdējām zālītē, dzērām un pīpējām ūdenspīpi. Un ir tik jauki, ka tas nav aizliegts un mūs par to nevar sodīt. Un jocīgin iedomāties, ka sēžu zem palmām un  pusnaktī ir 22 grādi un ka kātreiz tas viss būs jāpamet, lai gan tagad tas šķiet normāli. Devāmies mājās un noskatījāmies divas pēdējās gossipgirl sērijas un gājām gulēt. Tā nu pēdējās 2 dienas pirms apokalipses tiešām tika pavadītas lieliski. :)

Un šodien apokalipsi esmu pārdzīvojusi un varu turpināt dzīvi kā agrāk. Sēžu tagad uz balkona dīvānā un, lai gan šeit ir ēna, man ir karsti – lūk šādu laiku es Grieķijā gaidīju!

Ak, jā, vēl es cītīgi meklēju vasaras darbu Grieķijā. Ja kādam ir piedāvājumi, droši dodiet ziņu. ;D

PČH sākums.

Pēc šitik skumjas hokeja spēles pret slovēņiem nespēju uzreiz saņemties mācībām, tāpēc izlēmu, ka jānododas savu jaunāko piedzīvojumu paziņošanai pasaulei.

Ceturtdien pēc atgriešanās no sava Turcijas ceļojuma biju diezgan sagurusi, tāpēc mazliet pasēdēju pie datora un laicīgi gāju gulēt.

Nākamā dienā pamodos diezgan agri, bet biju pārāk sagurusi, lai celtos, tāpēc centos (ar pārtraukumiem) pagulēt ilgāk. Rezultātā no gultas izvēlos ap pulksten 13iem. Izmazgāju visas drēbes un tā kā bija lietains laiks, tad pavadīju visu dienu mājās un izpildīju beidzot Gerija mājasdarbu. :)

Sestdiena iesākās mazliet skumji, un šī bija diena, kurā patiešām gribēju būt mājās! Iemesls bija tas, ka šī bija ļoti svarīga diena Latvijai un Liepājai – pirmkārt jau Lielā Talka! Tiešām būtu paticies mazliet sakopt savu Latviju, kaut vai sakopjot savu sētu un aizvārti! Pēc tam bija LM – Skonto spēle, uz kuru man labprāt būtu paticies būt (bet vismaz mūsu puiši vinnēja :) ). Un vakarā bija pirmā PHČ spēle pret Čehiem. Lai gan zaudējām, spēle bija laba! :) Pa dienu aizgāju nopirkt dažādus grieķu alus, jo ar kartiņu (kuru uztaisīju pirms kādām pāris nedēļām, lai būtu izdevīgāk iepirkties) alum bija 20% atlaide. Tā nu izlēmu izmantot atlaidi un nomēģināt dažādus grieķu alus. Vakarā man bija visai nepatīkams pārsteigums – majās pārradās leiši (lai gan gaidīju viņus tikai svētdien). Bet mazliet ujzpīpējām ūdenspīpi pirms hokeja, pasēdēju centrā skatoties hokeju un tad gāju mājās gulēt.

Svētdien visu dienu neizgāju no mājām. Nebija spēka nekam! Cerēju, ka pamācīšos, bet pat to neizdarīju. Tā bija visnejēdzīgākā diena ever!

Tā kā svētdien Gerijs atrakstīja, ka grib mūs redzēt tikai brītiņu, jo viņam jādodas uz semināru, pirmdien uz lekcijām devos viena, jo gribēju parunāt ar Geriju. Viņam gan nebija īpaši daudz laika, tāpēc parunājos ar viņu pāris minūtes par darbiem, kas mums jāizdara un gāju mājās. Mājās mazliet pasēdēju pie kompja un devos pusdienās. Pēc pusdienām izlēmu, ka tik jaukā laikā nevaru sēdēt iekšā, tāpēc devos pastaigā. Satiku 2 bruņurupučus un mazliet ar viņiem parunāju. Maitas, neatbildēja! :D Tā nu pēc pāris stundu pastaigas devos mājās un mazliet pamācījos. Atnāca uz mūsu dzīvokli Martina un Raminta un tā kā pabeidzām projektu pie Gerija un tad devos ar datoru uz centru, lai redzētu pēdējo Latvijas – Somijas trešdaļu. Pēc spēles mazliet pasēdēju internetā un pēkšņi man kāds teica „Hi!”. Pie manis pienāca 4 puiši un 1 meitene. Papļāpājām un viņi teica, ka jau sen esot mani ievērojuši gan studentu ēdnīcā, gan centrā ar datoru sēžot uz tā paša soliņa. Papļāpājām, pajokojām, padzērām alu un beigu beigās izrādījās, ka puisis, kurš sāka pirmais ar mani runāt ir tas pats puisis, kurš pirms kādām 3 nedēļām mani izglāba no biedējošā skolnieku bara. Vēlreiz viņam pateicos un nopriecājos, ka esmu iepazinusies ar savu varoni. :D Kad gājām mājās, ar Mariju (vienīgo meiteni) samainījāmies numuriem un sarunājām kopīgi padzert kaut kad kafiju. :) Tā nu ap pus2iem pārnācu mājās un likos uz auss.

Otrdiena iesākās pavēlu, jo nenotika Gerija lekcijas, jo viņš bija kaut kādā seminārā. Tā nu uz skolu gājām 12os un pēc kādas stundas jau bijām brīvas un devāmies uz pusdienām. Uz tenisu negājām, jo bija lietains laiks. Vakarā centos pamācīties un uztaisīju dažus slaidus prezentācijai. Ārā sākās pamatīgs pērkona negaiss un tā kā man skypā piezvanīja Unda, gāju uz balkonu parunāties. Pēc brīža man palika bail par Romku (ja vēl nezināt, tad manu datoru sauc Romāns) un nesu viņu iekšā, līdz ar to arī pārtrūka mana un Undas (un Krikša) saruna, jo internets ir īpaši slikts lietus laikā. Uztaisīju kafiju un gāju pastāvēt uz balkonu, līdz ar mani sāka runāt kaimiņu onkolis (kurš, protams, nerunā angliski). Tomēr, kā esmu šeit iemācījusies, galvenais ir daudz smaidīt un runāt ar roku palīdzību, un tad valoda nemaz nav nepieciešama, lai saprastu citus. :) Jauki papļāpājām (plātoties un smaidot (nu labi, māku pateikt, „Λετονία” un tā viņš saprata, no kurienes esmu. :) )).

Nākamā dienā pēc pirmajām lekcijām aizgāju uz Gerija kabinetu, lai parunātoss par nākamo semestri. Sofijai esot pretenzijas, bet Gerijs grib, lai palieku. Nezinu, kā tur galu galā viss sanāks. Bet jā, pēc sarunas ar Geriju gāju pusdienās. Eju, eju un esmu jau gandrīz pie ēdnīcas, līdz ieraugu, ka tuvējā kafejnīcā sēž Giorgios un Thanos! (Ja neatceraties, tad tie ir 2 no maniem pusnakts draudziņiem, ar kuriem iepazinos uz kalna.) Tā nu viņi mani uzaicina pasēdēt ar viņiem. Paskatos pulkstenī un tā kā bija 14.10, tad nolēmu, ka kādu laiciņu varu pasēdēt. Tā nu papļāpājām ar Thanos par ceļojumiem, Turciju, Grieķiju, Latviju, karu, BinLādenu, zemenēm, rupjmaizi un vēl, un vēl. Giorgios gan izskatījās mazliet īgns, laikam jau tādēļ, ka angliski gandrīz nemaz nesaprot un tāpēc, ka iepriekšējā dienā viņu satiku ar draudzeni (Viņš ir tas, kas bija sajūsmā par manu acu krāsu un centās piecirst kanti.). :D Pēc kāda laika Giorgios aizgāja un tā nu turpinājām  ar Thanos runāties (Thanos ir viens no retajiem grieķiem ar nebrūnu acu krāsu (viņam ir tādas pelēkzilas acis)). Izrādījās, ka Thanos tur ir tāpēc, ka gaida savu lekciju sākumu pie privātskolotāja blakus ēdnīcai esošajā mājā, jo viņš centīsies nākamnedēļ pārrakstīt savus vidusskolas eksāmenus, lai varētu tikt militārajā skolā. Tā nu 15os viņš gāja pie privātskolotāja un es, nokavējusi pusdienlaiku, gāju neēdusi mājās. Kad pārgāju mājās, atkal sākās negaiss un līdz ar to arī baigais lietus. 17os atkal gāju uz skolu un mazliet papļāpļāpājām ar Kikī. Pēc šīs „lekcijas” gājām paēst (beidzot dabūju ēdienu :D )un pēc tam mājās, lai uzzinātu, kas notiekas Latvijas – Dānijas spēlē. Nejauki, bet zaudējām, līdz ar to neizkļuvām no grupas un palikām uz cīnīšanos par palikšanu divīzijā. :( Paskatījos dažas seriāla (Veronica Mars) sērijas un gāju gulēt, lai šodien būtu moža.

Šodien skolā biju no 10-19. Tā kā visu dienu lija, meitenes brauca uz centru ar busu, bet es, kā jau taupīgs cilvēks, gāju ar kājām. Pa ceļam satiku savu varoni, kurš mani izglāba no mazajiem cilvēkiem un ar kuru iepazinos pirmdien un viņš teica, ka bijis skolā arī no plkst. 10iem, tagad bijis pusdienās un nu dodas atpakaļ uz skolu. Tajā brīdī man likās, ka es nemaz tik ilgi neesmu bijusi skolā. :D Pārnācu mājās un, uzzinājusi hokeja rezultātus, biju vienkārši šokā. Vai tiešām nepaliksim A divīzijā? :(