ceturtdiena, 2011. gada 5. maijs

PČH sākums.


Pēc šitik skumjas hokeja spēles pret slovēņiem nespēju uzreiz saņemties mācībām, tāpēc izlēmu, ka jānododas savu jaunāko piedzīvojumu paziņošanai pasaulei.

Ceturtdien pēc atgriešanās no sava Turcijas ceļojuma biju diezgan sagurusi, tāpēc mazliet pasēdēju pie datora un laicīgi gāju gulēt.
Nākamā dienā pamodos diezgan agri, bet biju pārāk sagurusi, lai celtos, tāpēc centos (ar pārtraukumiem) pagulēt ilgāk. Rezultātā no gultas izvēlos ap pulksten 13iem. Izmazgāju visas drēbes un tā kā bija lietains laiks, tad pavadīju visu dienu mājās un izpildīju beidzot Gerija mājasdarbu. :)
Sestdiena iesākās mazliet skumji, un šī bija diena, kurā patiešām gribēju būt mājās! Iemesls bija tas, ka šī bija ļoti svarīga diena Latvijai un Liepājai – pirmkārt jau Lielā Talka! Tiešām būtu paticies mazliet sakopt savu Latviju, kaut vai sakopjot savu sētu un aizvārti! Pēc tam bija LM – Skonto spēle, uz kuru man labprāt būtu paticies būt (bet vismaz mūsu puiši vinnēja :) ). Un vakarā bija pirmā PHČ spēle pret Čehiem. Lai gan zaudējām, spēle bija laba! :) Pa dienu aizgāju nopirkt dažādus grieķu alus, jo ar kartiņu (kuru uztaisīju pirms kādām pāris nedēļām, lai būtu izdevīgāk iepirkties) alum bija 20% atlaide. Tā nu izlēmu izmantot atlaidi un nomēģināt dažādus grieķu alus. Vakarā man bija visai nepatīkams pārsteigums – majās pārradās leiši (lai gan gaidīju viņus tikai svētdien). Bet mazliet ujzpīpējām ūdenspīpi pirms hokeja, pasēdēju centrā skatoties hokeju un tad gāju mājās gulēt.
Svētdien visu dienu neizgāju no mājām. Nebija spēka nekam! Cerēju, ka pamācīšos, bet pat to neizdarīju. Tā bija visnejēdzīgākā diena ever!
Tā kā svētdien Gerijs atrakstīja, ka grib mūs redzēt tikai brītiņu, jo viņam jādodas uz semināru, pirmdien uz lekcijām devos viena, jo gribēju parunāt ar Geriju. Viņam gan nebija īpaši daudz laika, tāpēc parunājos ar viņu pāris minūtes par darbiem, kas mums jāizdara un gāju mājās. Mājās mazliet pasēdēju pie kompja un devos pusdienās. Pēc pusdienām izlēmu, ka tik jaukā laikā nevaru sēdēt iekšā, tāpēc devos pastaigā. Satiku 2 bruņurupučus un mazliet ar viņiem parunāju. Maitas, neatbildēja! :D Tā nu pēc pāris stundu pastaigas devos mājās un mazliet pamācījos. Atnāca uz mūsu dzīvokli Martina un Raminta un tā kā pabeidzām projektu pie Gerija un tad devos ar datoru uz centru, lai redzētu pēdējo Latvijas – Somijas trešdaļu. Pēc spēles mazliet pasēdēju internetā un pēkšņi man kāds teica „Hi!”. Pie manis pienāca 4 puiši un 1 meitene. Papļāpājām un viņi teica, ka jau sen esot mani ievērojuši gan studentu ēdnīcā, gan centrā ar datoru sēžot uz tā paša soliņa. Papļāpājām, pajokojām, padzērām alu un beigu beigās izrādījās, ka puisis, kurš sāka pirmais ar mani runāt ir tas pats puisis, kurš pirms kādām 3 nedēļām mani izglāba no biedējošā skolnieku bara. Vēlreiz viņam pateicos un nopriecājos, ka esmu iepazinusies ar savu varoni. :D Kad gājām mājās, ar Mariju (vienīgo meiteni) samainījāmies numuriem un sarunājām kopīgi padzert kaut kad kafiju. :) Tā nu ap pus2iem pārnācu mājās un likos uz auss.
Otrdiena iesākās pavēlu, jo nenotika Gerija lekcijas, jo viņš bija kaut kādā seminārā. Tā nu uz skolu gājām 12os un pēc kādas stundas jau bijām brīvas un devāmies uz pusdienām. Uz tenisu negājām, jo bija lietains laiks. Vakarā centos pamācīties un uztaisīju dažus slaidus prezentācijai. Ārā sākās pamatīgs pērkona negaiss un tā kā man skypā piezvanīja Unda, gāju uz balkonu parunāties. Pēc brīža man palika bail par Romku (ja vēl nezināt, tad manu datoru sauc Romāns) un nesu viņu iekšā, līdz ar to arī pārtrūka mana un Undas (un Krikša) saruna, jo internets ir īpaši slikts lietus laikā. Uztaisīju kafiju un gāju pastāvēt uz balkonu, līdz ar mani sāka runāt kaimiņu onkolis (kurš, protams, nerunā angliski). Tomēr, kā esmu šeit iemācījusies, galvenais ir daudz smaidīt un runāt ar roku palīdzību, un tad valoda nemaz nav nepieciešama, lai saprastu citus. :) Jauki papļāpājām (plātoties un smaidot (nu labi, māku pateikt, „Λετονία” un tā viņš saprata, no kurienes esmu. :) )).
Nākamā dienā pēc pirmajām lekcijām aizgāju uz Gerija kabinetu, lai parunātoss par nākamo semestri. Sofijai esot pretenzijas, bet Gerijs grib, lai palieku. Nezinu, kā tur galu galā viss sanāks. Bet jā, pēc sarunas ar Geriju gāju pusdienās. Eju, eju un esmu jau gandrīz pie ēdnīcas, līdz ieraugu, ka tuvējā kafejnīcā sēž Giorgios un Thanos! (Ja neatceraties, tad tie ir 2 no maniem pusnakts draudziņiem, ar kuriem iepazinos uz kalna.) Tā nu viņi mani uzaicina pasēdēt ar viņiem. Paskatos pulkstenī un tā kā bija 14.10, tad nolēmu, ka kādu laiciņu varu pasēdēt. Tā nu papļāpājām ar Thanos par ceļojumiem, Turciju, Grieķiju, Latviju, karu, BinLādenu, zemenēm, rupjmaizi un vēl, un vēl. Giorgios gan izskatījās mazliet īgns, laikam jau tādēļ, ka angliski gandrīz nemaz nesaprot un tāpēc, ka iepriekšējā dienā viņu satiku ar draudzeni (Viņš ir tas, kas bija sajūsmā par manu acu krāsu un centās piecirst kanti.). :D Pēc kāda laika Giorgios aizgāja un tā nu turpinājām  ar Thanos runāties (Thanos ir viens no retajiem grieķiem ar nebrūnu acu krāsu (viņam ir tādas pelēkzilas acis)). Izrādījās, ka Thanos tur ir tāpēc, ka gaida savu lekciju sākumu pie privātskolotāja blakus ēdnīcai esošajā mājā, jo viņš centīsies nākamnedēļ pārrakstīt savus vidusskolas eksāmenus, lai varētu tikt militārajā skolā. Tā nu 15os viņš gāja pie privātskolotāja un es, nokavējusi pusdienlaiku, gāju neēdusi mājās. Kad pārgāju mājās, atkal sākās negaiss un līdz ar to arī baigais lietus. 17os atkal gāju uz skolu un mazliet papļāpļāpājām ar Kikī. Pēc šīs „lekcijas” gājām paēst (beidzot dabūju ēdienu :D )un pēc tam mājās, lai uzzinātu, kas notiekas Latvijas – Dānijas spēlē. Nejauki, bet zaudējām, līdz ar to neizkļuvām no grupas un palikām uz cīnīšanos par palikšanu divīzijā. :( Paskatījos dažas seriāla (Veronica Mars) sērijas un gāju gulēt, lai šodien būtu moža.
Šodien skolā biju no 10-19. Tā kā visu dienu lija, meitenes brauca uz centru ar busu, bet es, kā jau taupīgs cilvēks, gāju ar kājām. Pa ceļam satiku savu varoni, kurš mani izglāba no mazajiem cilvēkiem un ar kuru iepazinos pirmdien un viņš teica, ka bijis skolā arī no plkst. 10iem, tagad bijis pusdienās un nu dodas atpakaļ uz skolu. Tajā brīdī man likās, ka es nemaz tik ilgi neesmu bijusi skolā. :D Pārnācu mājās un, uzzinājusi hokeja rezultātus, biju vienkārši šokā. Vai tiešām nepaliksim A divīzijā? :(

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru