Jau nedēļa aizvadīta.

Mana diena šodien ir tā mazliet izčakarēta, tāpēc man ir laiks, lai kaut ko uzrakstītu. :D

Svētdien Raminta un Martina nekur negribēja iet, tāpēc uz ēdnīcu gāju viena. Tur satiku Gintari un Margaritu un teicu, ka pēc ēšanas iešu uz vietējo futbola spēli. Viņas teica, ka arī labprāt nāktu, jo viņām patīk futbols (un viņām garšo arī alus, tāpēc man patīk tagad dzīvot kopā ar viņām. :) ) Aizgājām līdz stadionam un ieraudzījām, ka lētākās vietas maksā 10 eiro un izlēmām, ka labāk pasēdēsim vietējā sporta bārā un skatīsimies spēēli pa TV. Paņēmām alu un skatījāmies futbolu tur. Vispār Serresas komanda ir diezgan draņķīga  (zaudēja ar 0:1, bet spēles kvalitāte bija drausmīga). :D Interesanti ir tas, ka Grieķijā uz kafejnīcām un bāriem iet tikai vīrieši, tikai dažreiz var satikt kādu sievieti. Gerijs teica, ka tas ir normāli, jo sievietēm taču patīkot sēdēt mājās (kā tad!).

Nākamā rītā Gerijs 10os bija klāt, lai aizvestu mūs uz skolu. Pirmajā dienā bija divas lekcijas, abās pasniedzējs ir Gerijs. :D  Pēc lekcijām pārvācos ar savām mantām no viena dzīvokļa uz otru. Pēc tam ar Ramintu un Martinu gājām uz sporta zāli, lai mazliet patrenētos. Arī zālē bija gandrīz tikai vīrieši un bez mums bija tikai kādas 2 vai 3 meitenes. Vispār es nezinu, ko dara grieķu meitenes. Viņas drošvien ir ļoti garlaicīgas. Vēlāk vakarā mēs  visas sēdējām mūsu dzīvoklī un pļāpājām.

Nākamā dienā atkal skolā bija jābūt 10os un atkal rīts sākās ar lekcijām pie Gerija. Pēc tam gājām atpakaļ uz centru paēst un pēc pusdienām atgriezāmies skolā. Nākamā lekcija ilga aptuveni 5 minūtes, tāpēc bijām īgnas, ka to nevarēja mums paņemt uzreiz pēc Gerija lekcijas. Vakarā beidzot izkrāmēju koferus un sapratu, ka jau vairāk kā nedēļu esmu prom no mājām. Palika mazliet skumji. :/

Vakarā ar Gintari un Margaritu cepām Martinai ābolrausi, jo viņai šodien dzimšanas diena. (Bet, tā kā viņa ir noskaņota pret dzimšanas dienām, rausi apēdām pašas. :D ) Pēc cepšanas noskatījāmies filmu „The last airbender”. (Es domāju, ka tā būs par visu stāstu, bet tā ir tikai par ūdens grāmatu (Vai šeit ir kāds, kurš saprot par ko runāju? XD ))

Šorīt man bija jāgaida Sofijas zvans, jo Gintarei istabā ir saplīsušas žalūzijas un es esmu vienīgā, kam ir gieķu numurs mūsu dzīvoklī. Meitenes aizgāja uz skolu, bet ees gaidīju zvanu. Pēc kāda laiciņa pati piezvanīju Sofijai un viņa teica, lai eju uz skolu, jo viņa nezina, kad nāks amatnieki. Kad biju jau gandrīz pie skolas (tā ir 15-20 minūšu attālumā no mūsu dzīvokļa), man zvanīja Sofija un teica, lai eju atpakaļ uz dzīvokli. Ak, jā, mums tagad ir „ok” joks, jo gan Sofija, gan Gerijs katra teikuma galā saka „ok”. :D Kad biju atpakaļ, amatnieki drīz bija klāt. Protams, viņi runāja tikai griķiski, bet kaut kā mēs tomēr viens otru sapratām. :D

Kad viņi aizgāja, gāju uz skolu. Kad biju gandrīz pie skolas, Raminta teica, lai eju uz ēdnīcu. Tā nu šodien esmu gājusi uz skolu jau divreiz, bet bijusi tur vēl neesmu. :D

Šodien ar Gintari un Margaritu veicām santehnikas darbus un sataisījām mūsu noteku vannasistabā. Tagad esmu arī santehniķis! ^^

Kā jau solīju, mazliet par grieķu satiksmi:

Grieķiem vienkārši nav nekādas braukšanas ētikas, viņi brauc un noparkojas kā vēlas. Pa dienu viņiem nav jāiededz gaismas, un patiesībā braukt ar iedegtām gaismām ir pretlikumīgi, jo tas nozīmē vairāk to, ka braucējs kaut kur ļoti steidzas un tā. Bet jā, arī pagrieziena gaismiņas viņi pārāk bieži neizmanto. Reizēm arī neizbrauc apļus, bet brauc pa tiem pretējā virzienā, jo tā ir ātrāk. Gājēju pārejas šeit vispār neko nenozīmē – gan šoferiem, gan gājējiem. Gājēji vienkārši skrien pāri ielai, kad nenāk mašīnas. Un vispār tas ir ļoti liels brīnums, ja kāds tevi palaiž pāriet ielai. Arī viņu parkošanās stils ir vienkārši neaprakstāms – viņi var noparkoties krustojumā, priekšā citām mašīnām vai vienkārši ielas vidū. Paiet laiks līdz pierod pie šīs ceļa ētikas, tomēr nu jau arī es skrienu pāri ielām kā vājprātīgs grieķis. :D