sestdiena, 2011. gada 26. februāris

Pirmās dienas Serresā.

Esmu šeit tikai trešo dienu, tomēr jau sāku pie tā pierast. Liekas tik normāli, ka šeit dzīvoju, bet nav sajūtas, ka es būtu aptuveni 3000km prom no mājām. Lai gan šeit viss ir citādāks, tomēr tas jau sāk šķist ikdienišķs. Tagad sēžu savā gultā, rakstu un dzeru vīnu, kurš maksāja 1,51 eiro litrā. Un tas garšo labi. :)

Jā, šo dienu laikā jau esmu apradusi ar būšanu Grieķijā. Ceturtdienas vakarā pilsētā notika karnevāls. Tas ir kā pirmslieldienu gavēņa iesākums. Nekad nebiju redzējusi tik grandiozu karnevālu – 90% pilsētnieku bija šajos svētkos un visiem bija kāds tērps. Un visur sprāga raķetes, tomēr ne tā, kā Latvijā, kad mums svētkos ir pieņemts rīkot uguņošanu, bet vairāk tās bija raķetes un bombačkas, kas sprāgst uz zemes.  Tas bija traki un mazliet biedējoši. Un visskumjākā vēsts ir tā, ka MAN SAPLĪSA FOTOAPARĀTS!  ;(
 Vakardiena iesākās ar Gerija zvanu (patiesībā viņš ir Garijs, bet Gerijs izklausās labāk). Beidzot arī viņš bija uzradies Serresā.Tad nu mēs saposāmies un pulksten 13os viņš bija kļāt pie mūsu durvīm. Aizbraucām uz skolu un tur satiku arī mūsu otru koordinatori Sofiju. Viņa man uzdāvināja somiņu un pildspalvu ar skolas emblēmu. Vispār gan Gerijs, gan Sofija izskatās citādāk nekā es biju iedomājusies – Gerijs ir stipri pāri 30, maza auguma, ar mazliet iesirmiem deniņiem un viņam ir mazliet atkāpušies mati. Bet viņš ir ļoti jauks, laipns un diezgan kluss. Vēlāk ar Ramintu runājām, ka bijām gaidījušas, ka viņš būs jaunāks un lielāks. Arī Sofiju bijām iztēlojušās citādāk. Viņai ir pāri 40 un viņa izskatās pēc skarbās lēdijas ar mazliet roķīgu piesitienu. Bet patiesībā viņa ir ļoti jauka, tāpat kā Gerijs.
Pēc skolas apmeklējuma Gerijs mūs aizveda uz īstu grieķu restorānu. Es, Martina un Gerijs ēdām kāpostu tītrņus ar gaļu un dārzeņiem, Raminta ēda gaļas bumbiņu zupu. Vēl Gerijs uz mums viesiem paņēma pupiņas, salātus (par kuriem mēs jautājām, kas tas ir, un viņš teica, ka kaut kas līdzīgs zālei. :D ) un grieķu salātus, kā arī vīnu. Viss bija ļoti garšīgs, un Gerijs nopriecājās, ka mums garšo vīns, jo tā ir viņa vājība, bet iepriekšējās meitenes vīnu dzēra nelabprāt. Mūsu sātīgo  pusdienu laikā uzzinājām, ka naktī ieradīsies vēl 2 leišu meitenes (vispār visi erasmusieši būs leiši, izņemot mani). Pēc pusdienām pārgājām mājās un izlēmu, ka gribu mazliet izkustēties un izgāju pastaigāt pa pilsētu. Atradu futbola stadionu un iegāju tuvējā sporta bārā paprasīt, cikos rīt ir spēle (par spēli lasīju internetā). Tur bija ļoti labi angliski runājoša meitene, kura apvaicājās un teica, ka 15os, bet pēc tam teica, ka tā ir svētdien. Tā arī paliku nesaprašanā, kad tā īsti ir (ceru, ka nebija šodien, jo man nesanāca laika aiziet). Ak jā, kad apjautājos pie pusdienu galda Gerijam par futbola komandu, viņš teica, ka man būšot daudz draugu, jo man patīk futbols. :D
Kad pārnācu, atkal gājām ēst un šoreiz bija makaronu sacepums ar sieru. Pēc vakariņām izmetām pāris apļus pa pilsētu. Patiesībā ļoti joc īgi ir tas, ka uz veikalu durvīm nav darbalaiku. Šeit vispār ir ļoti interesanti ar veikaliem – tie strādā no rīta līdz plkst. 14iem un tad atkal sāk strādāt ap 17iem, bet tas ir tikai pirmdienās, trešdienās un piektdienās, citās dienās tie vakaros nestrādā. Un svētdienās tie arī nestrādā. Supermārketi strādā visu dienu (nezinu par svētdienām).
Nākamā rītā pulksten 11os stāvējām ārā un gaidījām Geriju, kad mūsu mājā nāca sieviete. Viņa sāka ar mums runāt, bet teicām grieķiski, ka nnesaprotam grieķiski (den katalaveno elinika) un viņa sāka ar mums runāt angliski (tas šeit ir liels retums, īpaši vecu cilvēku vidū). Viņa teica, ka ir pārsteigta redzot meitenes ar tik skaistām gaišām acīm. Tā mēs mazliet papļāpājām un jauki atvadījāmies. Drīz Gerijs bija klāt un aizbraucām pakaļ arī pārējām 2 meitenēm uz otru dzīvokli un braucām uz tuvējo ciematu dzert kafiju grieķu stilā. Patiesībā ir diezgan grūti, ka apkārt ir tikai lietuvieši, jo viņas pārsvarā sarunājas lietuviski un es cenšos noprast, par ko ir runa.

Jā, tādas ir šīs manas iesākuma dienas. Man iet labi un nav garlaicīgi, tomēr man pietrūkst mani draugi un ģimene. Gribētos, lai arī jūs būtu šeit.

3 komentāri:

  1. Man ir tik neizsakāmi liels prieks, ka Tev tur iet labi! :) Ceru, ka mūsu blociņš Tev ir pa rokai, ik pa laikam vari iemest aci un atcerēties. :)

    AtbildētDzēst
  2. Izklausās satriecoši, te vismaz cilvēki kārtīgi dabū paēst, nevis tā kā Norvēģijā-badoties :D

    AtbildētDzēst
  3. Jā, laiku pa laikam iemetu acis un ikreiz pasmaidu. :)
    Un jā, Gerijs teica, ka nevienu nelaiž prom, ja nav vismaz 5kg dabūti klāt. :D

    AtbildētDzēst