Pēc īpaša fanu lūguma – lūk, mans jaunākais ieraksts blogā! ;D
Svētdiena bija visai mierīga un parasta diena – pamodāmies vēlu, gājām ēst un nācām atpakaļ, jo, kā jau svētdienā, viss ir ciet (jā, arī supermārketi). Vienīgi vakarā izlēmām doties uz kādu klubu. Gājām un ieraudzījām bāru ar ūdenspīpēm. Tā nu izlēmām, ka pasūtīsim ūdenspīpes un pasēdēsim tur. Piezvanījām arī Agnesei un viņa, protams, piekrita nākt (man patīk, ka viņa nekad nesaka „nē”, kad viņu kaut kur aicinām :) (varbūt tāpēc, ka grieķiski „ne” nozīmē „jā”. :D )). Pasēdējām tur kādu laiciņu un gājām uz mūsu dzīvokli, kur arī palikām un vairākas stundas spēlējām UNO.
Pirmdiena mums bija brīva, jo tā bija grieķu svētku diena par godu pavasara atnākšanai. :) No rīta gribējām doties uz ieleju piknikā un skatīties, kā cilvēki laiž pūķus, bet lija lietus un nekur negājām. Uz pusdienām nebiju, jo Gerijs nāca pie mums pulksten 14os, lai pasniegtu mums svētku ēdienus. Gerijs bija pamatīgi izdevies un nopircis mums olīves (gan zaļās, gan melnās (vispār olīves šeit ir 3reiz lielākas un garšīgākas)), divu veidu kūpinātas zivis, pupiņas tomātu mērcē, ar kāpostiem pildītas paprikas, marinētus piparus un puķkāpostus, grieķu nacionālo svētku maizi, 4 dažādas mērcītes, ko ēst ar maizi, vīnogu lapās pildītus rīsus, divu veidu halvu (šeit tā tiek gatavota no sezamsēklām) un, protams, grieķu nacionālo dzērienu Uzo. Viss bija lielisks, un es vienkārši mīlu grieķu virtuvi!
Otrdien atkal bija jāiet uz skolu, lai gan tikai uz dažām lekcijām pie Gerija. Pēc lekcijām Žiltonas (mans dzīvokļa biedrs) man iedeva deamon tools, lai varu uzspēlēt kādu spēli (protams, ka pirmā, ko spēlēju, bija mana visu laiku mīļākā spēle – Postal2. :D ) Ak, jā, biju arī uz elektronikas veikalu, lai apjautātos par savu fotoaparātu, un man teica, ka to salabot varētu maksāt ap 100 eiro un ka lētāk sanāktu nopirkt jaunu. Tagad nezinu, ko darīt – dzīvot bez fotoaparāta vai pirkt jaunu. :/ Vakarā ar Gintari, Margaritu un Žiltonas izlēmām iedzert Uzo, kas bija palicis no iepriekšējās dienas svētku pusdienām. Spēlējām Uno un dzērām Uzo. Katram sanāca pa 3 glāzītēm un Gintare ar Žiltonas izlēma, ka vajag vēl. Es gan ticu, ka man šim vakaram pietiks ar alu. Pieklājības pēc iedzēru vienu glāzi arī no jaunās pudeles, bet turpināju ar alu – rezultātā es biju visskaidrākais cilvēks mūsu dzīvoklī, un mani lietuvieši bija nost. :D Gulēt iegājjām ap 2iem.
Nākamā rītā mums skolā bija jābūt 10os. Biju ļoti laimīga, ka iepriekšējā vakarā nenodevos Uzo rokās, jo citiem gan rīts bija tāds pasmags. Diena atkal pagāja visai ātri un es sapratu, ka man patīk šādi mācīties, jo tas ir pilnīgi citādāk, ja kursā esat 5 cilvēki – var iemācīties daudz vairāk, jo gribot vai negribot jāseko līdzi lekcijai. Vakarā noskatījāmies „Toy story 3” un ap pus11iem gājām čučēt.
Ceturtdiena bija ļoti gara diena – no mājām izgāju pirms 9iem un atgriezos pēc 20iem (un visu šo laiku pavadīju universitātes robežās). Diena sākās ar grieķu valodas nodarbībām, kurās mācījāmies alfabētu un vēl šo to. Vispār grieķu valoda locījumu ziņā ir līdzīga vācu valodai. Lietuvietēm bija diezgan grūti saprast, jo viņu valodā tādu locījumu laikam nav un arī artikulu nav, kā arī nav mācījušās vācu valoda. Man saprast struktūru bija vieglāk pateicoties tam, ka 11 gadus mācījos friču valodu. Pēc tam mums bija pirmo reizi e-komercija pie pasniedzēja, kuru vēl nebijām satikušas. Ja ieraudzītu tādu uz ielas, nekad neiedomātos, ka viņš ir pasniedzējs. Pēc skata viņš atgādina Vinu Dīzelu – gara auguma tumšnējs muskuļkalns. Bet jā, izrādījas, ka viņš ir visprasīgākais pasniedzējs, kāds man jebkad bijis – ja gribam ko sacīt, mums jāpaceļ rokas (lai gan esam 5 cilvēki kursā); pārrunājām darāmos darbus un tas būs visai smagi. Pēc viņa lekcijas mums sanāca aptuvni 5 minūšu pārtraukums līdz nākamajai lekcijai. Gintare un Margarita uzpīpēja, bet mēs ar Martinu vienkārši pastāvējām saulītē (Raminta nebija, jo ir apslimusi). Pēc tam gājām iekšā. Izlēmu, ka man beidzot jāpajautā cilvēkiem, kas sēž ārā, ko viņi tur dara (visu laiku manas fakultātes pirmajā stāvā sēž bariņš cilvēku ar kaut kādām lapām). Pajautāju un izrādījas, ka viņi palīdz citiem studentiem atrast telpas, kur notiek lekcijas un tā. Kad iegāju kabinetā, meitenes kaut ko cītīgi pārrunāja ar mūsu pasniedzju un es tikai dzirdēju, ka mums ir 45 minūtes līdz 15iem un gājām prom. Meitenes ļoti steidzās, bet man negribjās nekur steeigties, kā arī ēst, tāpēc teicu, ka palikšu. Viņas aizgāja un tā nu es domāju, ka man ir 45 minūtes laika līdz nākamajai lekcijai. Tā nu apstaigāju skolas teritoriju un gāju uz lekciju, bet tā arī neviens neatnāca. (Izrādījās, ka kamēr nebiju kabinetā, pasniedzēja teikusi, ka šodien lekcija nenotiek un mums laika ir līdz 15iem, jo tad slēdz ēdnīcu.) Ap pusčetriem sapratu, ka laikam jau lekcija nenotiek un gāju sēdēt ārā saulītē. Pēc kāda laika pie manis pienāca džekiņš, kuram jautāju, ko viņi dara pie ārdurvīm. Sākām runāties un tā arī laiks līdz 17iem pagāja. Apjautājos par vietām, kur noteikti vajadzētu Grieķijā pabūt un tagad man ir vesels saraksts. :) Sarunājām arī, ka viņš būs mūsu gids, kad būsim Saloniki (tā ir viņa dzimtā pilsēta). Neilgi pirms manas lekcijas sākuma satikām manu pasniedzēju un Aleksandrs teica, ka nodod mani labās rokās. :D Pasniedzēja pilnībā akceptēja Aleksandra izvēlētās vietas, kuras noteikti Grieķijā jāredz. Tā nu papļāpājām ar pasniedzēju Kikī un sagaidījām pārējās meitenes. Lekcija beidzās ap sešiem un pēc tās ar Martinu devāmies uz zāli pasportot. Beigu beigās skolas teritoriju pamtu pēc 20iem un devos mājās.
Tas nu arī pagaidām viss manā dzīvē. :D
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru