Sēžu Serresas centrālajā laukumā un izbaudu ātra interneta priekšrocības. :D
Otrdiena iesākās visai jocīgi, jo, kad taisījāmies iet uz skolu un es ģērbu kurpes, Gintare un Margarita pēkšņi vienkārši aizgāja man neko nesakot un mani nepagaidot. Vispār esmu laigam apguvusi šo grieķu halarā un mani nekas īsti nespēj izsist no sliedēm un dzīvi uztveru viegli, tāpēc man bija dziļi vienalga, ka tā, tomēr uzskatu, ka tas ir jocīgi. Skolā bija pienākusi diena, kad izspēlējām darba interviju. Vispār tas bija ļoti lietderīgi un tagad apzinos savas vājības un to, ko vajadzētu apdomāt pirms īstas darba intervijas. Pēc lekcijām devāmies pusdienās un tad uz tenisu. Gāju kājām, jo bija samērā daudz laika atlicis. Pārējās gan gāja sēdēt otrā dzīvoklī un atbrauca vēlāk ar autobusu. Vispār nezinu, kāpēc pēkšņi ir radusies kaut kāda jocīga attieksme pret mani, bet var just, ka pēkšņi kaut kas ir mainīījies. Pat tenisā bija sajūta, ka Margarita ir nelaimīga, ka viņai jāspēlē ar mani (lai gan es spēlēju salīdzinoši labi un treneris mani uzslavēja. ^^ ). Vakarpusē mēs nopirkām veļasmašīnu, kuru tagad visi cītīgi izmanto. Vispār ļoti laba, tikai 2 gadus veca. Nokristījām to par Malaka (vārds, kuru grieķi izmanto biežāk kā krievi „bļeģ”). :D Vakarā mani leiši atkal dzēra. Pāris glāzes pieklājības pēc arī iedzēru, bet tad gāju pie datora, jo man nav interesanti sēdēt ar viņiem un klausīties leišu runās.
Nākamā dienā viss it kā bija kārtībā un diena pagāja visai ātri. Vakarā uz mūsu dzīvokli atnāca Raminta, lai izmazgātu drēbes. Tā nu viņi kopīgi skatījās kādu filmu. Izlēmu iet gulēt, jo nākamā rītā agri jāceļas, jo gribēju ieiet dušā. Gāju pateikt, ka no rīta iešu dušā un tad Margarita iedomājās man pateikt, ka mums no rīta nav lekcijas, tātad varu celties 3 stundas vēlāk. Ja es nebūtu gājusi pie viņiem, neviens man nebūtu iedomājies pateikt, ka grieķu valoda nenotiek. Jocīgi dzīvojot kopā. :/
Tā nu ceturtdien skolā bija jābūt tikai pusdienlaikā. Lekcijas bija diezgan interesantas un pēdējā lekcijā, kopīgi ar pasniedzēju Kikī devāmies uz skolas kafejnīcu dzert kafiju. Es pie tādām lekcijām varētu perast! :D Tā nu, dzerot kafiju, Kikī apjautājās par mūsu nedēļas nogales plāniem. Pēkšni meitenes pateica, ka dosies uz Saloniki. Protams, ka man par to nekas nebija pateikts (iespējams, ka tas arī bija „interesantās” uzvedības iemesls). Visu dienu pavadījām draudzīgā atmosfērā, līdz brīdim, kad gājām no skolas uz ēdnīcu – viņas man gāja no muguras un visu laiku aprunāja, līdz brīdim, kad pēkšņi, neko nesakot, aizgāja pa citu ceļu citā virzienā. Protams, ka jutos stulbi, tomēr arī šis mani nespēja īsti izsist no sliedēm un sabojāt manu lielisko halarā garastāvokli. Kad biju ēdnīcā paēdusi un jau gāju projām, pēkšņi ieradās arī pārējās meitenes. Tā vien nopratu, ka bija aizgājušass uz autoostu, lai iegādātos biļetes uz Saloniki. Uzminiet nu – neesmu aicināta!
Pa dienu izlasījām afišu, ka vakarā notiek skolā ballīte. Martina un Raminta saposušās ieradās mūsu dzīvoklī un, kad pajautāju, vai ies uz skolas ballīti, vēsi noteica, ka jā. Pateicu, ka iešu ar viņām un man atbildēja: „Labi.” Tā nu saģērbos ujn gāju pasēdēt ar viņiem, bet attieksme bija apmēram „ko tev te vajag?”. Tā nu nolēmu, ka man vienai šakatā ir interesantāk un pateicu, ka man ir garlaicīgi un eju uz skolas ballīti un vai viņi galu galā nāks. Pateica, lai atrakstu, kas tur notiek un ka drošvien ies. Tā nu vienatnē gāju uz ballīti. Tā kā esmu cilvēks, kam patīk kompānja, pa ceļam sāku runāties ar visādiem nepazīstamiem cilvēkiem, kas arī devās uz to pusi. Beigu beigās, kad nonācām ar viņiem ballītē, satiku Krisu ar trijām meitenēm. Tā nu sāku tusēties ar viņiem un izrādījās, ka viena no meitenēm ir Krisa meitene. Viņa bija ļoti jauka un visu laiku runājās ar mani un apmainījāmies numuriem un viņa teica, lai padodu ziņu, kad būšu Saloniki. Kriss brīnījās, ko daru ballītē viena, un tad nu es pastāstīju visus savus nedēļas piedzīvojumus un vispār šo to par leišu attieksmi pret cilvēkiem. Kriss man teica, ka arī viņš šādu attieksmi no leišiem pieredzējis, kad bija erasmusā Porto un lai viņus visus uzmetu, jo grieķi ir jaukāki un lai turos kopā ar grieķiem. Vispār pēc šī vakara pasaulē ir vairāk cilvēku, kuriem netīk leiši. :D Un Kriss man vislaik atvainojās, ja aizmirsa runāt angliski un visu pārtulkoja. :) Tā nu kādu laiku tusējāmies, bet tad viņi devās prom, jo Krisam ir kaut kādas problēmas ar muguru un viņš nejutās labi. Tomēr viņš man norādīja puišus, ar kuriem lai turos kopā.
Tā nu piegāju pie puišiem un teicu: "Chriss said that you are good boys and I must stick together with you." "Chriss said like that? Of course you can stick together with us, but we are not good boys. We are the bad ones." :D Sākām runāties, un, kad džekiņš paprasīja, no kurienes esmu, un teicu, ka no Latvijas, viņš noteica: „Ā, hokejs!” Un es biju sajūsmā, ka viņš tiešām zina par hokeju. Izrādās, ka viņš bija bijis Čehijā hokeja čempionāta laikā un dzīvojis vienā viesnīcā ar latviešiem. Tā nu kādu laiku patusējāmies, bet arī viņi devās mājās, jo nākamā rītā lekcijas. Tā nu parunājos vēl ar vienu otru un devos prom. Tā kā leiši it kā teica, ka ies uz rokbāru, izlēmu aiziet tur. Beigu beigās viņi tur tomēr nebija un nezinu, vai vispār kaut kur bija, tāpēc padzēru alu un ar kausu rokās devos mājās. :D
Nākamā rītā jutos kā pēc ballītes un nopriecājos, ka neviens nav mājās, jo jau aizbraukuši uz Saloniki. Tā nu saģērbos un aizgāju paēst. Kad gāju prom no ēdnīcas, satiku dīvaino sporta zāles džeku (vienkārši dīvaino, nevis smuko sporta zāles dīvaini) un sarunāju tikties ar viņu sporta zālē. Aizgāju līdz Lidlam un gāju atkal mājās, lai sataisītos uz sporta zāli. Tur pabiju kādu pusotru stundu un tad kopā ar dīvaino džeku gājām mājās. Viņš ar mani atnāca līdz pašām mājām un laikam gaidīja, ka uzaicināšu viņu kaut kur vakarā, jo apjautājos, vai kaut kur kaut kas notiek, tomēr nekur viņu neaicināju, jo viņš ir pārāk jocīgs (jā, esmu riebekle, kas nedraudzējas ar dīvaiņiem).
Vakarā, sēžot pie datora, palika mazliet garlaicīgi, tāpēc izdomāju iet pablandīties pa naksnīgās Serresas ielām. Rezultātā ložņājot pa vietām, kurās normāli cilvēki nakts laikā neietu, nonācu Serresas akropolē kalna galā. Sēdēju tur un skatījos uz Serresu no augšas, un domāju par to, ka gribu dzīvot gan Liepājā, gan Serresā, jo arī šī pilsēta man ir kļuvusi mīļa. Tā nu sēdēju, dzēru alu un dziedāju līdzi dziesmām savā plejierī, līdz pamanīju, ka man aiz muguras sākas rosība. Nepievērsu tam dižu uzmanību līdz brīdim, kad sapratu, ka runā ar mani. Pagriezos, izņēmu austiņas un teicu, ka nesaprotu grieķiski. Tur bija 5 džeki, kas bija ļoti patīkami pārsteigti, ka satiek kādu ārzemnieku. Īpaši sajūsmā bija viens no džekiem, kurš, ieraudzījis manas zaļās acis, spēja pateikt tikai „Vāāāāāāu!” un ka esmu ļoti skaista. Tā nu sākām pļāpāt un viņi teica, ka esmu traka, ka vienatnē pusnaktī nāku uz akropoli, un vēl pie tam ar kājām. :D Tā nu pļāpājām un tad viņi teica, ka drošvien esmu pārbijusies. Es neizpratnē pajautāju, kāpēc viņi tā domā. Un viņi teica, ka es esmu viena, bet viņi ir pieci un tāpēc man būtu jābaidās. Es teicu, ka nebaidos un paprasīju vaitad viņi mani taisās nogalināt. Puiši teica, ka nekad jau nevar zināt, ko daqrīs svešinieki, un es pateicu: „Damn, I didn’t wanted to die today! But what else can I do?” un mēs visi sākām smieties. Paprasīju arī kāpēc viņi nakts vidū ir akropolē un vai viņiem nav bail no manis un viņi teica, ka ir. :D Tā nu papļāpājām un kopīgi paņirgājāmies un viņi teica, ka aizvedīs mani mājās, jo negrib mani pamest vienu. Sarunājām arī rītā iet kopīgi padzert kafiju un apmainījāmies numuriem, bet viņi nepiezvanīja, jo laikam nepareizi norakstīja numuru. :( Tā nu pirmo izlaidām puisi, kas priecājās par manām acīm, un viņš mani sabučoja uz vaigiem uz atvadām. Kad braucām tālāk, pārējie puiši man teica, lai nebaidos, jo viņi nav ļauni un viņu draugs, kuru izlaidām arī nav ļauns, vienkārši ir īpaši draudzīgs. (Es nezinu kāpēc grieķi domā, ka man būtu jābūt nenormāli nobiedētai, ja kāds man iedod buču uz vaiga.) Un tad Jānis (grieķiem ir populārs vārds Ioanis, kas izklausās gandrīz kā Jānis (tāpēc teicu viņam, ka 24.jūnijā viņam noteikti jābūt Latvijā)) teica, ka būtu nenormāli nobijies manā vietā un es atkal prasīju kāpēc. Viņš teica, ka viņam būtu bail būt meitenei kopā ar svešiniekiem vienā mašīnā. Es atkal paprasīju, vai viņi tomēr taisās mani nogalināt un teicu, ka taču paši teica, ka nav ļauni. Viņš atkal atzina, ka esmu traka, ka uzticos svešiniekiem un ka tā nevajag darīt. Tā nu bijām jau pie manām mājām un uz atvadām pateicu: „Re, jūs mani tomēr nenogalinājāt, un es esmu dzīva un vesela. :)” Pasmējāmies, novēlējām labas naktis un gāju mājās.
Šodien bija ļoti saulaina un skaista diena. No rīta biju paēst un tad izgāju pa veikalie un nopirku jaunas zandalas – melnas ar štripām pāri kājai. Parunājos ar pārdevēju, kurš bija diezgan jauns puisis un diezgan labi runāja angliski. Vispār pēdējo trīs dienu laikā visu laiku satieku smukus cilvēkus, kas runā angliski (agrāk bija tikai ne pārāk glīši, kuri angliski nesaprot :D). Biju izgājusi vēl šur tur un vakarpusē devos uz Serresas centrālo laukumu laba interneta meklējumos. Sāku rakstīt šo ierakstu un papļāpājos skypā ar Daniju, un man pienāca klāt visādi mazi dīvaini cilvēki (pamatskolnieki) un uzzinājuši, ka esmu no Latvijas, sāka izdot dīvainas skaņas. Tajā brīdī iedomājos, ka no viņiem gan man ir bail. :D Bet pienāca lielāks džekiņs, kaut ko viņiem pateica un viņi aizvācās. Sasmaidījāmies ar džekiņu, viņš aizgāja un es turpināju sarunu ar Daniju līdz brīdim, kad mana baterija bija gandrīz tukša. :D Tā nu es tagad saprotu, ka man pilnīgā nošķirtībā no pasaules, kalna galkā, nav bail no 5 grieķu puišiem, bet pilsētas centrā no bara pamatskolnieku man gan ir bail. Jā, esmu jokaina. :D
Tas arī viss, tagad došos atkal Serresas ielās paskatīties, kas šodien notiek. :)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru