No Viļņas līdz Serresai.

Tātad esmu dzīva un Serresā. Tomēr ceļš līdz šejienei bija visai interesants.

Viļņas lidostā iegāju gulēt kādos 2os naktī, bet jau pulksten 4os sākās liela rosība. Centos nelikties to manām un turpināju čučēt, apkampusi savas mantas. Tomēr rosība kļuva arvien skaļāka un vairs nespēju pat pusmiegā pagulēt. Tā nu sēdēju ietuntulējusies savā pledā un ar īgnu skatienu visus nopētīju. Tad pēc vairākām stundām sākās arī mana čekinošanās un pēc kāda laiciņa jau biju lidmašīnā. Centos lidojot pagulēt, bet neko diži daudz nesanāca. Lidmašīnā bija bariņš ļoti jocīgu krievu, kuri visu laiku saklepojās un smējās par to. Un pace'loties, es pa logu v'eroju zemi un līdzīgi, kā no zemes cenšas mākoņos saskatīt dažādas formas, centos tās saskatīt uz zemes. Vissmieklīgākā bija smaidīga sejiņa, ko veidoja lauki un meži. Mazliet vairāk kā pēc stundas jau biju Kijevā. Laiks tur bija apmēram tāds pats kā viļņā - auksts un vējains. Un Kijevas lidosta kļuva par manu nemīļāko lidostu.
Sākās ar to, ka mans reiss uz Atēnām bija pārcelts streika dēļ (jā, tieši tajā dienā, kad lidoju, jābūt Atēnās milzīgam streikam.) divas stundas vēlāk, bet protams tas nebija nekur rakstīts un laika tabulā šāda reisa vienkārši nebija. Aizgāju uz infopunktu un tur man paziņoja, ka tas ir pārcelts. Tā nu domāju, ja jau man reiz ir tik daudz laika, varētu paņemt vienu alu un pasēdēt kafūzī. Bet, kad piegāju pie bāra letes un paprasīju alu, man paprasīja dokumentus. Kad tos parādīju, bārmenis man paziņoja, ka man ir 20 gadi. Mazliet ironiski atbildēju: "Yes, I know." Bet kā izrādās, Ukrainā alkoholu tirgo tikai no 21 gada. Ar šokētu sejas izteiksmi paskatījos bārmenī, noteicu "Ou!" un aizgāju. Sēdēju un gaidīju savu lidmašīnu, kurai trīs reizes nomainīja izejas vārtus, un izdomāju, ka ieiešu internetā, bet, protams, arī tas man neizdevās, jo par to tur jāmaksā. Tā nu turpināju sēdēt un spēlēt sudoku, ko paņēmu Rīgas autoostā. Tā nu Kijevas lidosta kļuva par manu nemīļāko lidostu.
Uz Atēnām lidoju ar ļoti mazu lidmašīnīti. Apsēdos blakus meitenei un, tā kā bija jālido 3 stundas, centos pagulēt. Sanāca labāk nekā pirmajā lidmašīnā. Kad tuvojāmies Atēnām, es pamodos. Pa logu varēja redzēt skaistākos mākoņus, kādus jebkad biju redzējusi. Mākoņos varēja saskatīt, kā guļ maziņš Herkuless ar Pegazu, līdzīgi kā tas ir multenē par Herkulesu. :) Pēkšņi no griestiem otrai meitenei uz pleca sāka tecēt ūdens. Es viņai to pateicu un iedevu salveti. Tā nu mēs sākām runāties un izrādījās, ka ir krieviete no Lietuvas un arī brauc Erasmusā, tikai uz citu pilsētu. Tā kā arī viņai vajadzēja tikt uz Kifisos (autoostu), nolēmām braukt kopā. Bet lidostā mums pateica, ka jābrauc ar taksi, jo visi šodien streiko. Autoosta atradās kādas pusstundas brauciena attālumā (braucot uz 110 km/h) un par to mums katrai nācās samaksāt 19 eiro. Nopriecājāmies, ka viena otru satikām, savādāk būtu jāmaksā divtikdaudz.
Natālija (lietuviešu meitene) aizbrauca uz savu pilsētu jau diezgan drīz, bet man bija jāgaida vēl vairāk kā 2 stundas, lai varētu doties 7,5 stundu garajā ceļā uz Serresu. Aizgāju uz tualeti, kas maksāja 1 eiro, un tā bija visšausminošākā tualete, kādā jebkad biju bijusi (pat šausminošāka par to, kas manā bērnībā atradās Liepājas centrā pretī Kurzemei). Tur zemē bija vienkārši caurums. Tas bija pretīgi! Tad nu kaut kā sagaidīju savu autobusu un visu ceļu centos tajā gulēt, lai gan tas arī nesanāca pārāk labi. Ak, jā, aizmirsu piebilst, ka Grieķijā reti kurš runā kādā citā valodā, kā grieķu.
Tad nu braucot aizrakstīju savam koordinātoram Gerijam, ka esmu busā un viņš teica, ka mani sagaidīs 2 Erasmus meitenes. Kad izkāpu, viņas bija jau priekšā. Tā nu mēs sapazināmies un gājām uz dzīvokli. Kā izrādās, viņas šeit jau esot nedēļu un vēl neesot satikušas Geriju. Turklāt neviens nezināja, ka šodien ieradīšos. Gerijs to nebija nevienam pateicis un tikai vakarā piezvanīja Martinai un Ramintai un paprasīja, vai varēs mani savākt. Tā nu vēl līdz šim brīdim neesmu satikusi nevienu no Erasmus koordinatoriem. Skolā šodien satiku tikai sievieti, kura ļoti slikti runāja angliski un neko nevarēja pateikt.
Dzīvoklis izskatās mazliet savādāk, nekā to biju iztēlojusies. Tiesa, tas ir plašs, bet tajā ir pavēsi un rozetes kā padomju laikos un man ir grūtības ar datora uzlādi. Man ir bail, ka naktī man uzlidos virsū lampa, jo tā karājas virs manas gultas vadā. Pašlaik es sēžu uz balkona, jo manā istabā nevar noķert netu. Vispār ārā ir silti (salīdzinot ar Latviju). Šeit ir aptuveni kādi 12 grādi pašlaik (aukstākais brīdis gadā). Vienīgā problēma, ka istabās ir tikai dažus grādus siltāks. Tā kā man mājās arī nekad nav ļoti silti, varu pieciest, bet lietuvietēm gan ir grūtāk. Mums ir ļoti plāni logi, patiesībā durvis, jo šeit no katras istabas ir izeja uz balkonu. Šeit vispēr nav mājas, pie kurām nebūtu balkonu. Bet vispār man teeica, ka man būšot cits dzīvoklis, bet kaut ko vairāk uzzināšu rīt vai kādu citu dienu.
Iekrita acīs arī tas, ka ielas ir diezgan netīras un pilsēta vispār nav diezko sakopta. Un satiksme šeit ir drausmīga, netiek ievēroti nekādi ētikas likumi, visi dara, kā viņiem ērtāk.
Ēdiens gan ir labs. Šodien man deva rīsus ar cūkgaļas gulašu. Porcijas ir lielas un garšīgas (es noteikti uzbarošos :D ).

Tas arī viss, ko man pagaidām stāstīt par šo vietu. Bet gan jau drīzumā padalīšos ar jauniem iespaidiem un varbūt arī kādu bildi. :)