Pašlaik sēžu Viļņas lidostā klusā stūrītī starp svariem un sulas automātu, lai jau no rīta turpinātu savu ceļu. Bet arī nokļūt līdz šejienei bija interesanti.
Tātad viss sākās otrdienas, 22.februāra, rītā Liepājā. Pamodos un sakrāvu vēl pēdējās lietiņas, kad īsi pirms pusdienlaika devos uz autoostu. Atvadījos no mammas, iekrāvu bagāžas nodalījumā savu koferi (maksu par bagāžu man nepaprasīja :) ) un braucu uz Rīgu.
Rīgā satiku Daci un aizgājām uz forum cinemas, lai apmeklētu tualeti, bet mūs izdzina, jo mums nav biļetes (Vispār tur bija ļoti daudz apsargu. Stulbie šaujošie cilvēki, kuru dēļ vairs uz tualeti nevar aiziet, lai netiktu uzlūkots kā noziedznieks.). Tā nu gājām uz Daces fakultāti. Vazāties apkārt ar manu vairāk kā 22kg smago čemodānu un vēl rokas bagāžu bija visai apgrūtinoši. (Bet pēc šodienas būs uzaudzēti musīši. :D ) Tur arī pasēdējām ēdnīcā un sagaidījām Undu, lai dotos atpakaļ uz autoostu, no kurienes jau drīz bija jāatiet manam autobusam. Ejot uz autoostu, mūs nenobiedēja Kriksis, bet vienkārši pienāca klāt. :D
Sēdējām autoostā un apspriedām videoklipus, kurus rādīja pa TV, kad pēkšņi pienāca kaut kāds jocīgs cilvēks un teica, lai neizsakām savu viedokli un vispār, lai neesam tik skaļas. (Patiesībā gan Unda ar Daci klusi runāja un mēs ar Kriksi vispār klusējām.) Bet nu jā, tas bija visnotaļ dīvaini. Un autoostā mani gandrīz notrieca lidojošs balodis.
Drīz jau pienāca laiks man kāpt busiņā uz Viļņu. (Ecolines busiņi ir tiešām feini! :) ) Vienīgi visu ceļu stjuarte ar mani runāja krieviski, bet ar citiem latviski. Tas man likās jocīgi, jo es ar viņu runāju latviski. :D
No pieturas Viļņā līdz pilsētas autobusu pieturai bija jāiet visai tālu pa pamatīgi sniegainu celiņu, tāpēc atkal nevarēju pavilkt čemodānu un nesu to rokā, taka muskuļi būs pamatīgi. :D Nosalu pieturā līdz man klāt piebrauca taksis un teica, ka autobusu vairs nebūšot. Prasīju cik viņš ņem un atbildēja, ka pa 30 litiem aizvedīs. Tā kā man makā bija tikai 10 liti, kurus biju atradusi mājās, piebraucām pie bankomāta. Noņēmu 20. Aizbraucām līdz lidostai, un es iedodu viņam 30 litus, bet izrādās, ka mani 10 liti ir tik veci, ka viņš pat neatceras, ka tādi reiz būtu bijuši. :D Bet šoferis bija visnotaļ jauks un piemaksāju viņam vēl 2 eiro un ar to pietika. Viņš arī palūdza man tos 10 litus, jo viņa dēls krājot vecu naudu. Es, protams, atdevu.
Tā nu es te tagad lidostā pārkrāmēju bagāžu, lai atbilstu svaram, un rakstu savus šodienas piedzīvojumus. Bet pienācis laiks nosnausties. Arlabunakti!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru